Var izmantot vairākus principus, kas palīdz iekrāt, taču var gadīties, ka tas tāpat neizdodas, ja netiek kontrolētas ikmēneša izmaksas. Kontrolēt palīdzēt var apzinātas tērēšanas princips, kad saproti, kas ir tas, kam vēlies ikdienā tērēt, bet kam ne.
“Katram ir kaut kādas lietiņas, kas mums rada prieku, un gribas sevi palutināt, bet tajā pašā laikā, ja tavi ienākumi ir samērā lieli un saki, ka neko nevari iekrāt, bet tāpat tērē uz šausmīgi daudz lietām, tas ir nedaudz neprāts,” norādīja Vestmanis.
Viņš norādīja, ka jautājums, kas katram sev jāuzdod ir, kas ir tās mazās lietiņas, kas tevi patiešām padara laimīgu? Tā var būt kafija, pusdienas ārpus mājas vai jebkas cits, kur mēneša griezumā aizplūst noteikta summa.
“Mērķis ir saprast, kas priekš tevis ir mazās lietas, kur nauda pazūd it kā nemanot.
Tad atlasi, kas tevi tiešām dara priecīgu un kas ir impulsīvi pirkumi, ko nemaz nepamani, un mēģini optimizēt.”
Kad mazie tēriņi sakārtoti, jāpievēršas lielajām izmaksām.
“Tas, kas potenciāli var izmainīt dzīvi, ir trīs lielās izmaksas: dzīvesvieta, transports un pārtika,” norādīja Vestmanis.
“Mājoklis, manuprāt, ir pati lielākā. Katru reizi, kad domājam par dzīvesvietu, ir vērts sev pajautāt, vai šis ir tas brīdis dzīvē, kad nepieciešams lepns dzīvoklis.”
Līdzīgi viņš ieteica domāt arī par pārvietošanās veidu, piemēram, pašam savu automašīnu: “Bieži vien daudzi cilvēki nepadomā, cik izmaksā mašīna gada griezumā. Pirmais jautājums, ko cilvēki var sev uzdot, vai man tiešām mašīnu vajag? Otrais ir, ja patiešām vajag, tad kādu, vai tas ir lepns autiņš līzingā, vai kaut kas saprātīgāks, ko var atļauties.”
Pēc līdzīga principa, izvērtējot prioritātes un iespējas, var analizēt arī savus ēšanas un socializēšanās paradumus.
Trešais princips, kas var palīdzēt kontrolēt ikmēneša ienākumus, ir iekrāšana no algas pielikuma.
“Viena no mākslām dzīvē ir necelt tēriņus kopā ar ienākumiem,” Vestmanis skaidroja.
“Ir baigi liels kārdinājums, bet ir labs princips, ko paturēt prātā, – kad dabū algas pielikumu, mēģini iekrāt vismaz pusi no algas pielikuma, jo reāli tu no šī brīža algas māki dzīvot. Kad dabū algas pielikumu, tad, atliekot malā pusi, tu gan iekrāj vairāk, gan, otru pusi iztērējot, dzīvi mazliet uzlabo.”
Vienlaikus finanšu analītiķis atzina, ka nav tāda viena pareiza šablona vai modeļa, ko pielietot ikvienam. Kādam ēšana ārpus mājas, piemēram, būs izdevīgāka, nekā laika tērēšana gatavojot. “Tev ir jāsaprot, kas ir mērķis, ko gribi sasniegt, un jāizdomā sava stratēģija, kā tērēt apzināti un optimizēt tēriņus, lai mērķi sasniegtu,” Vestmanis ieteica.