Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Itālijā pārstādīta mākslīgā sirds ar bioloģiskiem vārstiem

Rīta Panorāma

Intervija ar Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāju Edmundu Cepurīti

Telefonintervija ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieku Ruslanu Grigu

Kā rīkoties telefonsarunā ar krāpniekiem?

Lai nekļūtu par telefonkrāpnieku upuriem, nedrīkst izpaust svešām personām banku karšu datus, internetbankas pieejas kodus, nevajag turpināt sarunu, ja zvanītājs nepārprotami izrāda psiholoģisko spiedienu vai uzstājīgi vēlas runāt krievu valodā, brīdināja Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas priekšnieks Ruslans Grigs un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.

“Ja zvana cilvēks un stādās priekšā kā bankas pārstāvis, lūdzot izpaust sensitīvu informāciju – banku karšu datus, internetbankas pieejas kodus, jābūt ārkārtīgi uzmanīgam,” brīdināja Kaškina.

Arī, ja lūdz veikt ziedojumus kādam nelaimē nonākušam cilvēkam, nekādā gadījumā nedrīkst pakļauties iežēlinošiem stāstiem un pārskaitīt naudu caur nepazīstamām mājaslapām.

Jūlija vidū policija saņēmusi ziņas, ka no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 200 000 eiro. Bieži krāpnieki izlikušies par banku darbiniekiem un piekļuvuši cietušo personu kontu informācijai, izkrāpjot no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, uz cietušā vārda veikti arī aizņēmumi dažādās kredītiestādēs.

Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs informēja, ka izplatīti vairāki krāpšanas motīvi: “Investīciju ieguldīšana apšaubāmās finanšu platformās, kad krāpnieki telefonsarunā cenšas pārliecināt cilvēkus uzsākt dažādas finanšu darbības, kuru mērķis ir tikai viens – apkrāpt cietušās personas. Dažkārt, lai radītu iespaidu, ka piedāvātais finanšu pakalpojums ir reāls, tiek izveidotas interneta vietnes, kas eksistē tikai dažus mēnešus.”

Grigs sacīja, ka policija uzsākusi vairākus desmitus kriminālprocesu, kuros nodarītais zaudējumu apmērs ir vairāk nekā 7 miljoni eiro.

“Dažkārt ar cietušo personu sazinās parādu piedziņas uzņēmums, piedāvājot parādu atgūšanas pakalpojumu, taču parādu atgūšana nenotiek. Vēl krāpnieki mēdz uzdoties par dažādu vērtspapīru pārdošanas vai finanšu regulatoru pārstāvjiem, kuri iesaldējuši iepriekšējos gadījumos nopelnītos virtuālos aktīvus un tagad steidzami nepieciešams slēgt kontu vai veikt kādu darījumu. Tas arī ir viens no krāpnieku scenārijiem,” stāstīja Grigs.

Bieži sarunas laikā zvanītājs izdara psiholoģisku spiedienu un mudina pieņemt ātrus un nepārdomātus lēmumus, kā arī uzstājīgi cenšas panākt, lai saruna turpinātos krievu valodā, kam nekādā gadījumā nevajadzētu piekrist, bet gan sarunu pārtraukt, mudināja eksperti.

Ja iedzīvotājs saprot, ka kļuvis par krāpšanas upuri, jāsazinās ar banku un jāmēģina apturēt maksājumus, bloķēt karti vai interneta banku un ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt