Vēstulē raidījuma skatītāja rakstīja: "Jau ilgāku laiku mums ir pazudis darbinieks. Esam konstatējuši, ka viņam ir bijusi darba nespējas lapa, kas no mūsu puses tika apmaksāta deviņas dienas. Darbinieks nav sazinājies ar darba devēju un informējis par darbnespējas lapas pagarinājumu, un nav arī oficiāli reģistrēts šīs lapas turpinājums. Telefons ir atslēgts. Neviena medicīniskā iestāde, ne policija vai vēl kāds nav ar mums sazinājies.
Ja viņš turpina slimot, tad kāpēc ģimenes ārsts neko nav izmainījis slimības lapu reģistrā? Doties meklēt? Kur jāgriežas ar šādu informāciju, lai uzzinātu cēloni?"
Darba nespējas lapas izraksta ārsts, pie kura vērsies pazudušais un sasirgušais darbinieks, bet, tā kā viņš pats nav ziņojis par savu saslimšanu un mistisko prombūtni, tad darba devējam ir iespēja uzzināt – vai tikai darbinieks nav pēkšņi sasirdzis.
"Darba devējam piekļuve informācijai tiek nodrošināta caur VID EDS [Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu], un šajā sistēmā darba devējs var pārliecināties, ka darba ņēmējam ir vai nu atvērta darba nespējas lapa, vai slēgta, vai arī anulēta darba nespējas lapa, tādā veidā iespējams noskaidrot informāciju," skaidroja Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. "Vienlaikus arī pašam darbiniekam ir iespēja no e-veselības sistēmas pārsūtīt informāciju par atvērto darba nespējas lapu elektroniskā formātā, ja viņš to vēlas izdarīt."
Tātad darba devējs var redzēt – ir slimības lapa vai nav, un šajā situācijā tā jau ir noslēgta, bet darbinieka nav.
"Darba devējs speciālajā datu bāzē redz, ka darba nespējas lapa ir noslēgusies, faktiski viņam šodien ir jāiziet darbā, bet darbinieks nav iznācis darbā, tad uzskatāms, ka, ja darbiniekam ir nezināma prombūtne, tad darba devējam ir jāmēģina noskaidrot apstākļi, kas noticis ar darbinieku, kāpēc nav ieradies darbā? Varbūt darba nespējas lapu izsniegšanas reģistrā ārsts nav paspējis ievadīt nepieciešamo informāciju, ka darba nespēja turpinās," variantus skaidroja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Jau slēdzot darba līgumu, būtu vēlams noskaidrot darbinieka faktisko dzīves vietu vai deklarēto adresi, ko iekļaut līgumā, un tad šādos brīžos ir iespēja izmantot pastnieka pakalpojumus.
Tomēr jāņem vērā, ka saziņa caur pastu aizņems pāris nedēļas.
"Vienmēr šajā vēstulītē, sazinoties ar darbinieku, jādod iespēja darbiniekam kaut kādā noteiktā laikā šo informāciju arī sniegt. Ja vēstulīte tiek sūtīta ierakstītā paziņojumā par saņemšanu, tad būs uzskatāms, ka darbinieks saņēmis septītajā dienā pēc nodošanas pastā un tad kādas divas dienas būtu jādod laiks sniegt šo paskaidrojumu, sazināties ar darba devēju, un šo informāciju darbinieks var gan sūtīt pa pastu vai sazināties telefoniski, vai citā veidā sniegt šo informāciju," papildināja Stivriņa.
Ja atbilde tā arī nepienāk, tad darba devējam ir tiesības pārtraukt darba attiecības.
"Ja tajā termiņā no attiecīgā darbinieka nav saņemta nekāda informācija, paralēli paskatoties darba devējam šajās specializētajās datu bāzēs, vai nav parādījies darbnespējas turpinājums, tad darba devējam ir tiesības lemt jautājumu par iespējamo darba attiecību pārtraukšanu," apstiprināja Valsts darba inspekcijas pārstāve.
Saslimt, protams, var ikviens, bet zināms, ka pastāv arī simulācijas iespējas – kādas ir darba devēja tiesības noskaidrot, cik pamatota ir slimības lapa?
"Ja ir aizdomas, ka darba nespējas lapa ir atvērta nepamatoti, tad konkrēti šos gadījumus izvērtē Veselības inspekcija," vēstīja Štālberga no Nacionālā veselības dienesta.
