Mājsaimniecību radītie sadzīves atkritumi ik gadu veido gandrīz vienu desmito daļu no visiem Eiropas Savienības atkritumiem.
Liela daļa no tiem ir dažādi tekstilizstrādājumi. Un izrādās, ka vidēji eiropieši katru gadu iegādājas gandrīz 26 kilogramus tekstilizstrādājumu, no kuriem gandrīz pusi arī izmet. Strauji aug arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzums, no kuriem pārstrādājama ir mazāk nekā puse. Tāpēc aizvien aktuālāks sabiedrībā kļūst jautājums – kā patērēt mazāk.
Biedrības ''Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma'' valdes loceklis Artūrs Jansons skaidroja, ka viens veids ir biežāk dot priekšroku dažādiem koplietošanas pakalpojumiem: “Piemērs, kas pie mums nav iedzīvojies, ir nevis uzņēmums ar kādu noteiktu skaitu mašīnu, kas tevi piedāvā pārvadāt no vietas uz vietu, bet tu ar savu mašīnu tajā brīdī, kad jūti – esi viens, bet brauc noteiktā virzienā, ieraksties iekšā sistēmā [un informē], ka tev kāds var piesēsties klāt un par maksu aizbraukt ar tevi kopā.”
Jansons arī pauda, ka vēl viens labs koplietošanas piemērs ir kopā ar draugiem vai kaimiņiem veidot kopīgu saimniecībā noderīgo mantu krātuvi.
Piemēram, Artūram un viņa kaimiņam ir kopēja darba instrumentu “bibliotēka”.
“Mums ir viens elektriskais skrūvgriezis – mēs viņu noliekam telpā, par kuru mēs vienojāmies, kur tie [instrumenti] stāv, un katrs tos lieto, Ja kāds salauž, viņš nopērk vietā jaunu, bet būtībā mēs savu instrumentu patēriņu esam samazinājuši uz pusi,” skaidroja Artūrs Jansons.
Koplietošanas telpas kļūst populāras arī vairākās Latvijas pilsētās – atklāti dažādi bezmaksas un vietējai sabiedrībai pieejami grāmatu skapji.
Arī telpas, kurās iespējams nodot sev nevajadzīgās, taču vēl derīgās mantas un saņemt kādu, kas pašam nepieciešama.
Cits koplietošanas piemērs ir arī dažādu, piemēram, svētku apģērbu noma.
“Piemēram – kāzu uzvalku noma, kas ir tāds tipisks piemērs. Nu priekš kam tev pirkt uzvalku vienam vai vairākiem gadījumiem dzīvē, ja tu vari to iznomāt?” vērtēja Jansons.
Lai samazinātu tekstilizstrādājumu patēriņu un tā ietekmi uz vidi, aizvien populārāka gan pasaulē, gan arī Latvijā kļūst arī tā sauktās kapsulas garderobes veidošana. Tās princips ir vienkāršs – laba, kvalitatīva apģērba pamatkārta, kuru iespējams pielāgot dažādām dzīves situācijām.
“Tu pie šīs kapsulas garderobes piepērc klāt aksesuārus, parasti ir otrādi, – nopērc, teiksim, sarkanas kurpes un saproti, ka tev garderobē nav nevienas lietas, kas der ar sarkanajām kurpēm; tu nomaini visu garderobi vai nopērc skaistu lakatiņu, pie kura atkal viss jāpiekombinē klāt,” stāstīja biedrības ''Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma'' valdes loceklis.
Jansons pauda, ka, lai samazinātu dažādu lietu patēriņu, ir jāmaina sava domāšana. Un latvieši vēl esot ceļā, lai to paveiktu.
“Es gribētu teikt, ka jāsāk domāt par lietderību un vajadzību – vienmēr trīs reizes to lietu pārcilā un padomā, vai tiešām tev to vajag. Otrs – tad, kad tu to ņem, [padomā] vai tiešām tev to vajadzēs regulāri. Un, ja ne, varbūt tādu lietu var kaut kur iznomāt, aizņemties, lietot uz laiku vai tamlīdzīgi,” sacīja Jansons.
