Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Arvien lielāku atsaucību gūst mantu apmaiņas vietas jeb brīvbodes

Kā labāk dzīvot

Visa laba Jāņa zāle: Kādus augus varam droši plūkt, kādus tomēr atstāt pļavā

Aizslēdziet ārdurvis: Ieteikumi, kā pasargāt savu māju no iespējamās zādzības

Kā pasargāt mājokli no zādzībām?

Gaismas sensoru uzstādīšana, apgaismojuma ierīkošana, skaņas signāli, stiprinātas dzīvokļa un kāpņu telpas durvis, kā arī labas attiecības ar kaimiņiem var pasargāt no zagļu ielaušanās, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics un “Gjensidige Latvija” vadītāja Sanita Glovecka.

Iespēju zādzības – gāju, redzēju, izmantoju iespēju

Pandēmijas laikā iedzīvotāji kļuvuši nedaudz vieglprātīgāki un izklaidīgāki, aizmirsdami sava mājokļa ārdurvis aizslēgt, kamēr paši ir mājās. To dažkārt veicina slēdzenes, kas no iekšpuses slēdzas, pagriežot slēdzīti, nevis izmantojot atslēgu vai aizcērtoties.

Bet ir zagļi, kuriem saimnieka klātbūtne nav šķērslis, lai īstenotu nodomus. “Gjensidige Latvija” kopā ar Valsts policiju ir rīkojuši eksperimentu, lai noskaidrotu, cik viegli ir iekļūt mājoklī, tikai paraustot durvis.

“Viņi parausta durvis. Ja tās ir vaļā, tad ātri paķer to, kas ir gaitenī vistuvāk durvīm, un dodas projām,” brīdināja Glovecka.

Liels risks ir arī jebkura svešinieka – kurjera, interneta ievilcēja, līguma slēdzēja utt. – legāla klātbūtne mājās. Ja starp viņiem ir kāds negodprātīgs cilvēks, viņš var “padalīties” ar informāciju par durvju slēdzenēm vai mantisko stāvokli, vērtīgiem priekšmetiem. Tāpēc dažādus darījumus var slēgt virtuvē vai priekšnamā, kur ir mazākas izredzes novērtēt materiālo stāvokli.

Ļoti labas trepes zagļiem ir lodžijas, pa kurām var kāpt. Ne visi gan vēlas uzņemties šo risku, taču uz tiem mēdz būt pa kādam “gardam kumosiņam”, piemēram, velosipēds vai atvērts logs.

Stāt – šaušu!

Ir cilvēki, kuri par drošību ir parūpējušies, izmantojot tehniskus preventīvos līdzekļus.

“Durvis ir pirmā robeža, kas jāstiprina. Ir durvis ar vairāku punktu slēdzenēm – kā zirneklis. Protams arī tādas var uzlauzt, bet tas prasa laiku un ir liels troksnis. Zaglim tas ir pirmais ienaidnieks, turklāt arī 15 minūšu aizkavēšanās nozīmē ļoti daudz. Tāpēc katrs mirklis, par ko pagarinām zagļa iekļūšanu mājoklī, viņa “darbu” pamatīgi apgrūtina,” sacīja Rinkevics.

Daudzdzīvokļu mājā jāstiprina ne tikai dzīvokļa, bet arī kāpņu telpas durvis, jo tā ir teritorija, caur kuru zaglis tiek līdz svešajam dzīvoklim.

Rinkevics ieteica uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, jo arī viņu modrā acs var paglābt no zagļiem. Turklāt nevienam garnadzim arī nepatīk, ja viņam pievērš uzmanību vai pat sāk uzdod jautājumus.

Savukārt ārdurvju kameras vairumā gadījumu ir tikai iespēja “iešaut” sev kājā – redzēt video, kā nozog, piemēram, jūsu velosipēdu.

Daļai kameru ir ļoti slikta ieraksta kvalitāte, īpaši nakts laikā. Un arī zagļi no tām īpaši nebaidās – līdzeklis pret kamerām ir pāri acīm uzvilktas kapuces vai uz citu pusi pagriezta seja. Cits būtisks aspekts – rakurss, no kura kamera filmē. Tāpēc Rinkevics kameru ieteica tikai kā vienu, nevis vienīgo ierīci.

Vērtīgāka ir gaismas sensoru uzstādīšana un apgaismojuma ierīkošana, kā arī skaņas signāli. Kaut gan rūdīts garnadzis arī to var apiet, tas būs papildu vai pat negaidīts apgrūtinājums.

Ja ir vēlme ieriebt zaglim, Rinkevics brīdināja, ka privātīpašuma aizstāvēšanas un pašaizsardzības līdzekļiem ir jābūt samērīgiem, salīdzinot ar draudiem, tādēļ nekādas “zagļu ķeramās lamatas” uzstādīt nav vēlams. Pretējā gadījumā arī saimniekam tas var nozīmēt kriminālatbildību un cietumsodu.

Ziņot vai neziņot?

Par nelielām zādzībām policija ne vienmēr saņem cietušo ziņojumus. Izņēmums ir gadījumi, kad iedzīve ir bijusi apdrošināta un zādzības fakta fiksēšanu prasa apdrošinātājs.

Zādzību skaits apdrošinātos īpašumos arvien palielinās, bet ne tādēļ, ka vairāk zog, bet biežāk apdrošina.

Policijai grūtības rada tas, ka ne katram īpašniekam ir saglabājušies nozagto mantu izcelsmes dokumenti vai vismaz informācija par sērijas numuru u.tml. Dažkārt viņi nevarot nosaukt pat pazīmes.

“Ja redz kādu svešo un tas šķiet aizdomīgs, policijai ir jāziņo. Nav jau tā, ka uzreiz izbrauks kaujinieku vienība un jums nāksies visu dienu sniegt liecības! Mēs informāciju ievācam, uzkrājam, analizējam. Ja mēs kādu aizturam, tā varam atrast arī visas pārējās vietas, kur viņš ir uzdarbojies. Plānojot maršrutus, nav izslēgts, ka patruļa nobrauks garām un paskatīsies, kas tas ir par aizdomīgu tipu,” mudināja Rinkevics.

Viņš ieteica iedzīvotājiem neiejaukties situācijā, kur iesaistīts kāds neadekvāts cilvēks, taču par šādām personām gan ir jāziņo policijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt