Viņš ir novērojis, ka bieži vien cilvēki velosipēdus vienkārši nepieslēdz vai, ja to dara – izmanto ļoti vājas slēdzenes.
Krēķis pauda, ka, pirmkārt, jāizvēlas tāds velosipēda saslēgs, kura vērtība ir vismaz 10% no paša divriteņa cenas. Vienlaikus viņš arī vērtēja, ka pietiekami laba būs jau liela daļa slēdzeņu, kas maksā 50–100 eiro.
Iegādājoties slēdzeni, noteikti jāaplūko, kāda ir tās izturība. Tā esot norādīta uz paša produkta iepakojuma. Un tās, kā nu kurā valstī, esot zvaigznītes no 1–5 vai 1–10, kur 1 ir vājākā, bet pieci vai desmit – spēcīgākā slēdzene.
Otrkārt, pēc iespējas jāizvēlas tāds saslēgs, lai pie izvēlētās velo novietnes vai staba varētu pieslēgt gan divriteņa rāmi, gan ratu.
"Aizmugurējo ratu noņemt ir grūtāk – tas prasa vairāk laika, bet priekšējo – ļoti viegli, un rata vairs nav. Mēs vienkārši viņu atvienojam no bremzēm, un viss – rats ir izņemts ārā," brīdināja Krēķis.
Lai saprastu, kādai slēdzenei dot priekšroku, raidījums apskatīja četras mūsdienās gana populāras slēdzenes – trošu jeb pašu lētāko, tad arī ķēdi, kāda nopērkama gan specializētajos velo un sporta, gan arī celtniecības veikalos, U veida saslēgu, kuru veloentuziasti bieži vien slavē kā labu, un arī saliekamo saslēgu.
Atšķiras šie saslēgi gan pēc sava izskata, gan arī pēc cenas. Piemēram, apskatot kāda gana populāra Latvijas internetveikala piedāvājumu, var secināt, ka kabeļu veida saslēgs dažādos Latvijas veikalos maksā no 3 līdz pat 40 eiro. Ķēdes slēdzenes – no 9 līdz 115, U veida – no 12 līdz gandrīz 100, bet saliekamās – no 30 līdz pat 170 eiro.
Vērtējot pašu lētāko jeb trošu saslēgu, Krēķis pauda, ka to var pietiekami vienkārši pārkniebt ar parastajām plakanknaiblēm. Un, lai to paveiktu, būs nepieciešamas vien pāris minūtes.
"Parasti šīs troses izmanto kā papildu [aizsardzību]. Tātad, ja, piemēram, pamatā ir laba atslēga, ar kuru ir pieslēgts rāmis, tad ar šo vienkārši var saslēgt rāmi kopā ar ratu," pamācīja eksperts.
Ķēde tikmēr esot drošāks saslēgs, taču noteikti jāpievērš uzmanība tam, lai tā nekarātos tuvu pie zemes.
"Zagļi visbiežāk izmanto tādas armatūras knaibles, kuras ir gariem kātiem un [ar tām] var dabūt lielu spiediena spēku. Un tad, lai viņi to [zādzību] varētu izdarīt, viņiem ir labi, ja viņi var atbalstīt to. Ja tā ķēde būs pie zemes, tad tur viņiem būtu daudz vieglāk [ķēdi] pārspiest," viņš skaidroja.
Krēķis atklāja, ka tieši šādā veidā arī viņam pirms laika tika nozagts ritenis. Vēl kā vienu no veidiem šādas ķēdes pārraušanai viņš minēja slīpripu, taču tā ir skaļa un to zagļi izmanto retāk.
U veida saslēgu veloentuziasts vērtēja kā ļoti populāru un drošu risinājumu: "Tā parasti arī ir veidota no ļoti cieta, izturīga tērauda. Tai arī ir tas labums, ka, ja mēs pieliekam rāmi klāt, tad arī zagļiem nav īsti tās vietas, kur viņi var kaut kādā veidā mēģināt to pārkniebt."
Vienlaikus Krēķis arī neizslēdza iespēju, ka kāds zaglis šādu saslēgu varētu mēģināt "atmūķēt" ar speciāliem instrumentiem, taču lielākoties garnadži neesot tik profesionāli un zogot izmanto vienkāršus, lētus instrumentus.
Visdrošākā esot saliekamā slēdzene. Un tā jau 10 gadus labi kalpo arī Kārlim. To esot grūti pārkniebt, jo arī tā ir veidota no izturīga metāla. Šāds saslēgs ir arī elastīgāks un vieglāk pārvietojams.
Bet, lai vēl papildus parūpētos par sava velosipēda drošību, veloentuziasts ieteica izmantot arī saslēgu, kas bloķē aizmugurējo ratu, un to, kā stāsta eksperts, dabūt vaļā ir grūti: "Ja tev būs šis [saliekamais saslēgs] un vēl tas, tad arī, ja zaglis vienu pārkniebj, otru viņš nepārkniebs uz vietas nekādā veidā. Tas nebūs viegli izdarāms, un tas nozīmē, ka viņš ar to riteni nevar aizbraukt."
Papildus gan vēl svarīgi ir izvērtēt arī vietu, pie kuras riteni pieslēgt.
Pirmkārt vēlams, lai tā būtu labi pārredzama vieta. Otrkārt, jāaplūko, cik izturīga ir pati velo novietne.
Krēķis mudināja pārliecināties, ka pati novietne ir stingri piestiprināta zemei, jo dažkārt ir novērotas tādas, kuru stiprinājumus ir viegli noņemt un, attiecīgi arī nozagt pašu velosipēdu.
"Tad tā saucamie dvieļu žāvētāji – tādi, pie kuriem var pielikt tikai priekšējo ratu. Tie ir tiešām tāda viltus drošība, un es pat teiktu, ka tā ir tāda kaitniecība pret velobraucējiem, jo principā tie tikai rada sajūtu, ka tā ir droša vieta. Bet vienīgais, ko var pieslēgt, ir priekšējais rats. Tas nozīmē, ja tu atnāktu atpakaļ, tad tas rats tur tikai būs palicis," brīdināja eksperts.
Gadījumā, ja tā ir vienīgā vieta, kur riteni pieslēgt, viņš aicināja riteni nolikt guļus un saslēgam piestiprināt divriteņa rāmi.
