Rīgas ielās patlaban dominē divu Igaunijas kompāniju skrejriteņi.
"4. studija" abu uzņēmumu pārstāvjiem vaicāja, vai ir iespēja īstenot skatītāja ierosināto un katram skrejritenim pielikt numuru, tādā veidā iesaistot arī garāmgājējus un citus dalībniekus, lai ziņotu par pārkāpējiem un, iespējams, novērstu kādu nepatīkamu sadursmi, kas apdraud ne tikai pašus braucējus, bet arī gājējus un citu transportlīdzekļu vadītājus.
"Tools" skrejriteņu nomas vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš raidījumam pauda: "Mēs drīzāk skatāmies, ka tas būtu administratīvi liels slogs visai sistēmai, operatoriem (..). Kā piemēru varu minēt Igauniju, kur mums, lielākajiem operatoriem, ir sadarbība ar policiju, un tas numurs nav nepieciešams. Ir nepieciešams vieta un laiks, foto fiksācija, jo numurs neko nenozīmē, vienkārši ir jāpierāda, ka pārkāpts. Uzreiz var dabūt informāciju likumiskā ceļā, – kas ir bijis lietotājs, kurš pārkāpis noteikumus."
Savukārt "Bolt" skrejriteņu operāciju speciāliste Latvijā Gerda Kivleniece skaidroja, ka gan "Bolt", gan citu operatoru skrejriteņiem jau ir katram savs identifikācijas numurs.
"Mēs tos redzam un uzmanām savā sistēmā 24 stundas diennaktī. Nepieciešamības gadījumā šie numuri tiek izmantoti identifikācijai, tai skaitā, ja tiek fiksēti pārkāpumi, piemēram, skrejriteņu nepareiza novietošana. Turpretī privātie skrejriteņi šobrīd netiek nekādā veidā reģistrēti un uzskaitīti. Obligāta privāto skrejriteņu reģistrācija ļautu pārliecināties, ka to tehniskā specifikācija atbilst esošajam regulējumam. Piemēram, maksimālais ātrums ir atbilstošs atļautajam – 25 kilometri stundā," viņa norādīja.
Tikmēr Ozoliņš, runājot par pārkāpēju fiksēšanu, ieteica tos fotografēt un ar attēlu vērsties policijā, kā arī pie konkrētā operatora lūgt noskaidrot lietotāja datus.
Savukārt Kivleniece norādīja: "Par nevietā atstātu "Bolt" skrejriteni iespējams ziņot vairākos veidos. "Bolt" lietotne nav obligāti nepieciešama. Noskenējot uz skrejriteņa atrodamās informatīvās uzlīmes esošo QR kodu, tas atvērs atsauksmes formu. Šo pašu formu var atrast arī "Google", ierakstot "Ziņot par skrejriteni". Ja klientam ir "Bolt" lietotne un ir zināms skrejriteņa numurs, atsauksmi var sniegt "Bolt" lietotnē, spiežot uz vairoga ikonas ekrāna apakšējā kreisajā stūrī."
Tomēr ne jau visi var paspēt nofotografēt kādu pārkāpēju un ne visiem ir tādas iemaņas. Arī pašvaldības policija atzina, ka ir diezgan bezcerīgi fotografēt katru pārkāpumu.
"Protams, ka savstarpējās sadarbības ietvaros varam darīt, bet tas būtu bezjēdzīgi, ja mēs fotografētu visus pēc kārtas. Es domāju, ka pakalpojumu sniedzējiem ir diezgan skaidrs, kuras ir galvenās problēmas ar viņu klientiem, un tās viņi paši var arī mēģināt risināt," sacīja pašvaldības policijas pārstāvis Sadovskis.
Rīgas dome (RD) arī ķērusies vērsim pie ragiem un jau iesniegusi Saeimā savus priekšlikumus likumu grozīšanai, lai ieviestu kārtību Rīgas ielās.
RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norādīja: "Šobrīd ir panākta konceptuāla vienošanās, ka grozījumos varētu parādīties [pilnvaras] valsts pašvaldībai ierobežot, piemēram, stāvēšanas vietas šiem te skrejriteņiem. Diskusijas pacēlās par obligāto reģistrāciju, par skrejriteņu reģistrāciju, kas, visticamāk, šajos grozījumos netiks atbalstīta, bet mēs noteikti neapstāsimies, meklēsim, kā panākt šāda veida grozījumus likumos, bet kopumā darbs ir pavirzījies uz priekšu un mēs redzam kaut kādu zaļo gaismu arī no Saeimas puses."
Viņš solīja, ka galvaspilsētas pašvaldība rīkosies, cenšoties noteikt zonas, kurās drīkst nolikt skrejriteņus, un zonas, kurās skrejriteņu nolikšana nav atļauta.
Skrejriteņi nekur nepazudīs
Arī paši skrejriteņu nomas darbinieki cenšas izglītot braucējus, uzstādot dažādus ierobežojumus, vispirms jau ātruma kontroli, kas neļauj braukt ātrāk par 25 kilometriem stundā, samazinot ātrumu pie skolām, bērnudārziem, parkos, kā arī kontrolējot svaru, lai izskaustu tendenci vizināties divatā.
Kā prognozēja gan Rīgas dome, gan policija, gan paši skrejriteņu nomas darbinieki – šie braucamrīki nekur nepazudīs, ar tiem būs jāsadzīvo, jo ielās jau ir ne tikai nomas skrejriteņi, bet arī privātie, tāpēc braukšanas kultūra uz ceļiem visiem kopā būs jāuzlabo.
Tomēr skrejriteņi, kas pamesti ietves vidū un traucē pārvietoties cilvēkiem, pārāk ātri braucēji, kas ignorē ceļu satiksmes noteikumus, sāk izvērsties par problēmu Rīgas ielās.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja: "Tas, par ko Rīgas pašvaldības policijā saņemam sūdzības, ir tieši par stāvēšanu, ka viņi ir novietoti dažādās pilsētas vietās, traucē gājējiem. Pat tad, ja ietve ir pāris metru plata, tad braucējs ir nolicis ietves vidū, nevis maliņā, un vēl perpendikulāri, tā, ka tie skrejriteņi tiešām traucē."
Arī nakts stundās pieķerts ne viens vien skrejriteņa braucējs kunga prātā, kas var apdraudēt gājējus un citus satiksmes dalībniekus.
"Naktī tiešām, it īpaši nedēļas nogalē, redzam arī no ceļu policijas statistikas, bieži vien viņi ir alkohola reibumā,"
teica Sadovskis.
