Svētku nedēļā jau kuro gadu aktualizējas jautājums – kā pareizi jānēsā sarkanbaltsarkanā lentīte. Nereti viens otram pat aizrādām par nepareizi piespraustu lentīti. Īstenībā viss ir daudz vienkāršāk un dzīvi nevajag sarežģīt.
Kad pirms 10 gadiem Aizsardzības ministrija (AM) pirmo reizi aicināja pirms Lāčplēša dienas un Latvijas dzimšanas dienas 18.novembrī pie apģērba piespraust lentīti mūsu karoga krāsās, tad šāds jautājums netika uzdots.
"Laikam ejot, nezin kāpēc cilvēkiem pašiem ļoti gribas izdomāt noteikumus. (..) Mēs ikdienā lādām birokrātiju. Patiesībā cilvēki paši ir izdomājuši, kā sarežģīt sev dzīvi. Jo, es atceros, pirms pieciem gadiem parādījās jau pirmās ziņas, ka lentītei noteikti jābūt 12 centimetru garai," teica Latvijas Kara muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
Patiesībā noteiktu standartu nav – vai lentītes stūriem jābūt uz augšu kā "V" burtam (no vārda "victory" – uzvara) vai arī uz leju vai vēl kā citādi.
Lentīti savas valsts karoga krāsas pie apģērba 1919.gadā sēja Latvijas karavīri. Gandrīz 100 gadu senajos notikumos tad arī meklējama šī simbola vēsture un galvenā doma – atpazīt savējos.
"Latvijas armijā brīvprātīgi iestājās ārkārtīgi daudz cilvēku, it sevišķi Bermontiādes laikā. Un Latvijas valsts nespēja visiem nodrošināt formas tērpus. Lai karavīri rudenī, tumšā varētu viens otru atpazīt un saprast, vai tie ir savējie vai svešie, tad viņi bieži vien darināja auduma lentītes, ko lika ap roku, pie formas tērpiem, lai negadītos nelaimes gadījumi," stāstīja Latvijas Kara muzeja pārstāvis.
