4. studija

Ksenija - ceļā uz Latvijas pilsonību

4. studija

Lai meitas zied un dēli dzied!

Pape - lietuviešu vasarnīcu ciemats Kurzemē

Kā Pape no zvejniekciema pārtapa par lietuviešu vasarnīcu koloniju

Pusgadsimta laikā Papes ciems ir zaudējis gandrīz visus pamatiedzīvotājus. Pirms 50 gadiem Papē dzīvoja aptuveni 400 cilvēki, bet tagad ir palikuši vairs tikai divi pastāvīgie iedzīvotāji. LTV raidījums “4.studija” devās meklēt gan Papes zudušo spožumu, gan aplūkot mūsdienu situāciju.

Šobrīd, pēc vasaras sezonas noslēguma, ierodoties Papē, uzkrītošs ir tukšums. Mājas ir neapdzīvotas, un ciemā vairs nav nedz veikala, nedz skolas, nedz pasta, nedz ambulances.

Agrākā Papes iedzīvotāja Vilma Katrīna Pērkone norāda, ka situācija mūsdienās kontrastē ar viņas atmiņām. Agrāk Papē dzīvojuši 400 iedzīvotāji un kūsājusi sabiedriskā un kultūras dzīve. Papē biji sava skola un bērnudārzs, bija arī savs ciema koris, regulāri notikuši deju vakari.

Pamata nodarbošanās ciematā bija zvejniecība. Gandrīz visi ciemata iedzīvotāji bija zvejnieki, vien pāri cilvēkiem pievēršoties lauksaimniecībai. Tieši ar zvejniecības sabrukumu ir saistīts arī Papes noriets. Tomēr grūtības zvejniecībā nav tieši saistītas ar deviņdesmito gadu satricinājumiem.

Kā norāda Pērkones kundze, pagrieziena punkts bija 1967. gada 18. oktobra orkāns. Vētra sadragāja zvejnieku laivas, un pēc šī trieciena Pape vairs nespēja atgūties.

Turpmākajās desmitgadēs jaunie cilvēki pameta ciemu, lai dotos veidot labāku karjeru Liepājā un Rīgā. Ciemā palika vairs tikai vecāka gadagājuma iemītnieki, un tas pakāpeniski izmira.

Šobrīd ciemā ir palikuši vairs tikai divi iedzīvotāji – Papes bākas sargs Jānis un 90 gadus vecā sirmgalve Irma, kura pati sevi sauc par “pēdējo Papes iedzīvotāju”.

Bākas sargs interviju raidījuma veidotājiem atteica, bet Irmas kundze labprāt dalījās ar savu šī brīža pieredzi. Uz ciemu vairs pat nebrauc autoveikals. Vienīgā iespēja nokļūt pie civilizācijas ir Rucavas novada organizēta mašīna, kas reizi nedēļa aizved abus ciema iedzīvotājus uz veikalu un pastu novada centrā. Irmas kundzes vienīgais kompanjons ir viņas suns.

Šī brīža klusums ciemā gan ir maldinošs. Pēdējo gadu laikā Pape ir kļuvusi par populāru atpūtas zonu lietuviešiem. Lietuvieši ir uzpirkuši lielu daļu no pamestajām mājām, tajās ierīkojot viesu namus vai vasarnīcas. Tāpat lietuvieši ir uzbūvējuši jaunu, no pārējās Papes norobežotu vasarnīcu koloniju.

Pērkones kundze uzskata, ka lietuviešu interese par Papi ir pašsaprotama. Viņu jūras robeža ir tik maza, ka viņi ir gatavi cīnīties par katru tās metru. Bet tikmēr latviešiem šādas nepieciešamības nav. Liepājniekiem pietiekot ar savu jūrmalu, bet rīdziniekiem Pape ir pārāk tāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt