Sen gaidīta izpārdošana vai vienkārši lielisks piedāvājums, kad parasti īpaši dārgas preces tiek pārdotas par neticami zemām cenām - internetā liela daļa cilvēku novērtē tieši iespēju iegādāties preces lētāk nekā tradicionālos veikalos.
Tomēr drošības eksperti saka – ja kaut kas šķiet pārāk labi, lai būtu taisnība, ļoti ticams, ka tur tiešām ir kāds āķis.
“Ir būtiski saprast, cik mums pašiem uzticams ir šis interneta veikals; ja tā ir jauna vietne, tad es noteikti ieteiktu pirmkārt paskatīties adresi, jo pat redzamam un zināmam interneta veikalam var pamainīt tikai vienu burtu un tā būs pavisam cita vietne, tā būs krāpnieku vietne,” stāstīja “Cyber Circle” vadītājs Aleksandrs Orlovs.
Digitālās drošības speciālisti zina teikt, ka visā pasaulē katras 39 sekundes notiek viens kiberuzbrukums.
Ļoti bieži tiek uzlauzti dažādi veikalu vai servisa sniedzēju klientu konti.
“Reālajā dzīvē cilvēki mūsdienās ir piereģistrēti tik daudzos un dažādos portālos un servisos, ka neviens pat nezina, cik tās vietas ir, kur nu vēl atcerēties paroles, tāpēc pārsvarā tiek izmantotas vājas paroles vai viena un tā pati parole varbūt ar kaut kādām modifikācijām daudzās vietās. Rezultātā mēs zinām, ka kaut kur katru nedēļu notiek kiberuzbrukumi, tiek pārdotas paroles uzbrucējiem, viņi paņem lietotājvārda un paroles kombināciju un mēģina tādā veidā ielogoties citās vietās,” stāstīja “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs.
Interneta vietnē “Monitor.firefox.com” iespējams pārbaudīt, vai e-pasta paroles kādreiz bijušas nozagtas vai iesaistītas kādā kiberuzbrukumā.
Pārbaudot var uzzināt, vai notika datu zādzība un, iespējams, paroles vairs nav drošas.
Šādos gadījumos svarīgi visas paroles nomainīt, pārveidot tās sarežģītākas, izmantojot ciparus un simbolus.
Vienmēr arī jāpadomā, vai e-veikals neprasa vairāk informācijas nekā nepieciešams.
Arī tas var liecināt, ka veikals, iespējams, ir krāpniecisks vai hakeru uzlauzts ar mērķi nozagt lietotāju datus.
“Ir tikai mazs kopums ar informāciju, kas ir vajadzīgs, lai veiktu pirkumu, šeit ir jābūt uzmanīgiem: ja veikals prasa vairāk informācijas, nekā jūs koplietojat ikdienā, jūs noteikti atceļat darījumu. Un otra lieta, kad veicat darījumu un pārliecināties, ka informācijas kopums ir pietiekams, jūs nesaglabājat maksājuma detaļas,” norādīja Orlovs.
Bankas savukārt norāda – ikdienā jāseko līdzi sava konta stāvoklim un, ja noticis kāds dīvains darījums, uzreiz jāpaziņo par to bankas darbiniekiem. Tas dos iespēju pašam atgūt nozagto naudu un pievērst banku un drošības speciālistu uzmanību konkrētajai interneta vietnei.
Foto: kampaņas materiāli