Iegādājoties nekustamo īpašumu, vispirms jāpievērš uzmanība tā tehniskajam stāvoklim un jāsaprot, cik lieli finansiālu ieguldījumi remontam un dokumentu sakārtošanai būs nepieciešami.
"Jāpaskatās, kāds ir īpašuma stāvoklis, vai nav veiktas kādas nelikumīgas pārbūves," uzsvēra "Swedbank" hipotekārās jomas vadītājs Normunds Dūcis. "Nelielas pārbūves veicot, tās ir iespējams pēc tam legalizēt diezgan vienkārši. Ja pārbūves jau ir apjomīgākas, tad var rasties problēmas tās legalizēt. Tas var prasīt daudz laika, līdzekļu un tā tālāk."
Otrais solis – jāpārbauda Zemesgrāmatā, vai īpašumam nav kādi apgrūtinājumi.
"Gan kaut kādi nostiprināti īres līgumi, gan iespēja kādai personai dzīvot līdz mūža galam, kādai trešajai personai nostiprināti servitūti, un tā tālāk," atgādināja Dūcis.
"Dažkārt ir kādi tiesu aizliegumi, ļoti bieži ir tiesu izpildītāju piedziņas pat par nelielām summām vai par administratīvajiem pārkāpumiem, kas nav samaksāti. Valsts ieņēmumu dienests nereti liek aizliegumus virsū," norādīja Latvijas zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.
Ja kādi aizliegumi ir spēkā, tad līgumā jāatrunā kārtība, kā tie tiks atcelti, un tikai tad īpašums varēs pāriet pircēja rokās. Uzmanība jāpievērš arī tam, vai zemei un ēkai ir viens un tas pats īpašnieks, vai ir noslēgts zemes nomas līgums. Ja viss kārtībā, tad pirms līguma slēgšanas jāatrunā rokas naudas nodošanas procedūra, ja tāda ir paredzēta.
"Ar nekustamiem īpašumiem nekāda veida darījumi skaidrā naudā nav pieļaujami. To nosaka likums," uzsvēra Dūcis. "Nereti klientam, samaksājot rokasnaudu skaidrā naudā, pēc tam jādomā, kādā veidā viņš šo darījumu var vērst atpakaļ, lai veiktu samaksu jau legālā veidā."
Zvērināta notāre Ilze Metuzāle stāstīja, ka uzmanīgiem jābūt arī tad, ja īpašumam ķīlu uzlikusi banka. Viņa stāsta, bankas reizēm prasa pircējam naudu par darījumu pārskaitīt uz pārdevēja kontu, kurš pēc tam tālāk to aizskaitīs bankai, lai atdotu savu parādu. Tas nav labs risinājums.
"Tajā gadījumā, ja pārdevējs nav tik labticīgs un šo naudiņu bankai neaizskata, tad pircējs paliek gan bez naudas, gan bez īpašuma," skaidroja Metuzāle.
Jāatceras, ka īpašuma tiesības pircējs iegūst ar brīdi, kad īpašums tiek ierakstīts Zemesgrāmatā uz viņa vārda. Šī procedūra aizņem zināmu laiku.
"Ja pa to starpposmu, kamēr ir noslēgts nekustamā īpašuma darījums, līdz brīdim, kamēr pircējs aiziet uz Zemesgrāmatu un iesniedz dokumentus, ja pa to brīdi ir vēl kāda trešā persona, kas iespraucas pa vidu – vai tas būtu tiesu izpildītājs ar kādu aizliegumu, tad atkal pircējs ir neizdevīgā pozīcijā, jo tad īpašuma tiesības uz pircēja vārdu nevar tikt pārreģistrētas," pavēstīja notāre.
Tāpēc līgumā ir jāatrunā kārtība, kad pircējs pārkaita naudu pārdevējām.
Visdrošākais risinājums būtu atvērt darījuma kontu bankā vai izmantot glabājuma kontu pie notāra. Funkcijas abiem kontiem ir vienādas.
"Tas ir neitrāls konts, kurā pēc darījuma noslēgšanas iemaksāta pirkuma maksa," pastāstīja notāre. "Tā glabājas neitrālajā kontā līdz brīdim, kamēr ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz pircēja vārda. Un tikai tad tā tiek pārskaitīta pārdevējam."
Šobrīd īpaši piesardzīgiem jābūt ar īpašumu iegādi no nerezidentiem. Jāskatās, vai pārdevējs nav iekļauts sankciju sarakstā. Lai nodrošinātos pret negaidītiem pārsteigumiem, eksperti iesaka nekustamā īpašuma iegādes lietās un līguma sastādīšanā vērsties pēc palīdzības pie jurista vai notāra.
