Skatītājam Rimandam šādi – negodprātīgi – darba devēji ir bijuši pat divi, viņa pieredzē ir divi uzvarēti tiesas procesi par to, ka viņam ir tiesības saņemt neizmaksāto algu. Pirmajā reizē darba alga tika izmaksāta, otrajā reizē – tiesas spriedums diemžēl nebija izpildāms.
Padomi, kā saņemt algu no negodprātīga darba devēja?
- padoms: Ja nav saņemta alga, darba ņēmējam nekavējoties jāvēršas pie darba devēja.
- padoms: Jāseko līdzi informācijai Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
- padoms: Arī fiziska persona ir tiesīga uzsākt uzņēmuma maksātnespējas procesu.
-
padoms: Uzņēmuma maksātnespējas pieteikšanai darbinieki var apvienoties.
Pirms vairākiem gadiem, dodoties Ziemassvētku brīvdienās, darba devējs Rimandam solījis samaksāt darba algu pēc gadumijas. Uzreiz pēc svētkiem Rimands darbā nav varējis atgriezties slimības dēļ. Tā kā darba līgums bijis terminēts, darba devēji to nav atjaunojuši, kā iepriekš sarunāts. Rezultātā Rimands palicis bez darba un arī bez apsolītās algas.
"Es prasīju, lai man atdod to parādu – naudas summu, vairāk kā tūkstoti eiro. Tā viņi man to neatdeva," stāstīja Rimands. "Es iesniedzu tiesā iesniegumu. Tas vilkās kādus trīs gadus.
Trešā gada beigās es saņēmu atpakaļ to naudu. Tai firmai bija bilancē divas mašīnas. Firma bankrotēja, bet es to naudu saņēmu tāpēc, ka tās mašīnas bija."
Valsts darba inspekcijā skaidro, ja līgumā paredzētajā datumā netiek izmaksāta alga, nedrīkst vilcināties un gaidīt. Uzreiz jāvēršas pie darba devēja – jo ātrāk, jo lielākas cerības, ka neizmaksātā alga tiks saņemta.
"Darba devējam ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā būtu jānoreaģē un jāveic izmaksa," skaidroja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. "Ja izmaksa nav veikta, tad par iespējamiem pārkāpumiem – savlaicīgu darba samaksas neizmaksāšanu – ir tiesības vērsties pie mums darba inspekcijā. Protams, izmantojot arī citus līdzekļus – vēršoties arī tiesā ar prasības pieteikumu, lai pēc iespējas būtu izredzes saņemt šīs neizmaksātās naudas summas."
Ja uzņēmums, kas palicis parādā, ir bankrotējis un uzsākts maksātnespējas process, tad darbiniekam aktīvi jātur roka uz notikumu pulsa.
"Ja šie [maksātnespējas] procesi ir uzsākti, tad parasti "Latvijas Vēstnesī" ir oficiāla informācija, kādā periodā jebkurš kreditors, tai skaitā arī darbinieks, kam ir neizmaksātā darba samaksa, var vērsties pie maksātnespējas administratora, likvidatora ar šo prasību, lai dzēstu neizmaksāto darba samaksu," izklāstīja speciāliste.
Otrajā darba vietā, kur Rimandam bija līgums par konkrēta darba izpildi, viņš darbu paveica ātrāk, nekā norunāts.
"Izdarīju ātrāk to darbu. Darbs ir izdarīts, braucu mājās. Parādā [man] palika kaut kādu naudas summu – arī apsolīja naudu, bet neiedeva," notikušo atceras Rimands. "Arī vērsos Darba inspekcijā un tiesā.
Tiesa piesprieda, ka viņiem ir man jāmaksā. Bet, kad nonāca pie tiesu izpildītāja, izrādās, ka šai firmai nav uz konta naudas, un tiesu izpildītājs man saka, ka nevarēšot neko izdarīt."
Rimands gan vairs neko nezina par šī uzņēmuma likteni. Ja gadījumā nav uzsākts uzņēmuma maksātnespējas vai likvidācijas process, bet uzņēmēji vai pilnvarotās personas nav sasniedzamas, tad bez darba algas palikušajiem darba ņēmējiem ir vēl neliela cerība.
"Ir gadījumi, kad arī fiziska persona var uzsākt uzņēmuma maksātnespējas procesu," skaidroja Stivriņa. "Šajā gadījumā, ja par darbinieku ir maksāta riska nodeva, tad no garantijas fonda ir iespēja kādu atlīdzību saņemt."
Ja darbinieki, kam nav samaksāts nopelnītais, ir vairāki, pastāv iespēja apvienoties un prasību par maksātnespējas procesu pieteikt kopā. Maksātnespējas pieteikšanai jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā.
