Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Nedzirdīgajiem

Pasaules panorāma

4. studija

Kā nekļūt par ķēdes posmu viltus ziņu izplatīšanā?

Kāda LTV raidījuma “4. studija” skatītāja savā pašvaldības darba e-pastā jau kādu laiku saņem aizdomīgus informatīvus materiālus no kādas “Informācijas aģentūras”, kas tiek pasniegti kā aktuālas ziņas. Eksperti iesaka ignorēt šādus e-pastus, mēģināt no tiem atteikties, kā arī ar piesardzību un veselo saprātu uztvert visu informāciju, ko saņemam mūsdienās visdažādākajos veidos.

Pēdējā laikā kibernoziegumi aktualizējas arvien biežāk. Āfrikas prinči, Indonēzijas karaļi un Afganistānas kareivji vairs nav modē – informācijas laikmetā galvenais krāpnieku instruments ir informācija.

Komentējot raidījuma skatītājas pieminēto vietni, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne sacīja: "Analizējot saturu [..], mēs jau varam redzēt ļoti tipisku maldinošas, melīgas informācijas vietni, kura izliekas, ka tā ir nopietns medijs. Vietne izvēlējusies mediju atgādinošu nosaukumu, vienlaikus tur ir informācija, kur koncentrējas tādas tēmas kā antivakcinācija, anti-covid, noliegtas represijas, pseidozinātniski fakti ļoti daudzās jomās."

Raidījums "4. studija" vēlējās noskaidrot vietnes darbības principus un nosūtīja tās redaktoram vēstuli, uzdodoties par personu, kas vēlas šajā vietnē publicēt saturu. Vietnes veidotājs atbildes vēstulē skaidroja, ka "Informācijas aģentūra" ir nekomerciāls projekts, kurā viņš pašlaik darbojas viens. 

"Tur ir cilvēks, kas saka, ka viņš ir entuziasts, bet savu identitāti neatklāj. Viņš tulko lielāko daļu informācijas no Krievijas avotiem, kas lielākoties nav uzticami. Tātad, ja jūs gribat noticēt, ka jebkurš viens cilvēks ir speciālists 20 zinātnēs, jūs tam varat ticēt, bet prātīgāk būtu vienkārši neticēt," uzsvēra Anda Rožukalne.

Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs skaidroja, ka šāds e-pastā saņemts materiāls kvalificējas kā komerciāls paziņojums, jo reklamē sūtītāja sagatavoto informatīvo materiālu.

"Šādus paziņojumus var sūtīt tikai ar [personas] piekrišanu," sacīja Datu inspekcijas pārstāvis.

Lauris Linabergs skaidroja, ka šajā gadījumā jautājums ir par avotu, no kura izgūta adrese, uz kuru sūtīta informācija. "Informācijas iegūšana par fizisku personu šinī gadījumā tiktu skatīta pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas. [..] Sods var būt diezgan liels – līdz pat 20 miljoniem vai 4% no ikgadējā apgrozījuma," stāstīja Datu valsts inspekcijas pārstāvis.

Jautāts, kā rīkoties, ja saņemts šāds e-pasts, Linabergs norādīja: "Rakstīt sūdzību primāri uzreiz uz Datu valsts inspekciju varbūt nebūtu tas racionālākais risinājums no mērķa sasniegšanas viedokļa. Mērķis [..] būtu pārstāt saņemt paziņojumus, ko mēs negribam saņemt." Viņš skaidroja, ka pirmais solis ir atteikties no paziņojumu saņemšanas. Ja tas tiek ignorēts, tad gan jāiesniedz sūdzība Datu valsts inspekcijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina ikvienu iepazīties ar iepriekš sagatavotu video, kurā atbild uz populārākajiem jautājumiem saistībā ar viltus ziņu būtību un izplatību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt