Dodoties uz mežu, pirmais, ko vajadzētu izdarīt, ir kādam par to paziņot. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola ieteica nedoties cilvēkam uz mežu vienam, ja tas iespējams. "Vismaz pateikt tuviniekiem, ka ejat uz mežu un cikos plānojat atgriezties," norādīja Vītola.
Svarīgi ir ņemt līdzi arī pilnībā uzlādētu mobilo tālruni, lai nepieciešamības gadījumā varētu ziņot par situāciju.
"Pirmais ieteikums ir censties pievērst uzmanību, kur mēs dodamies, pievērst uzmanību objektiem, gadījumā, ja būs jāraksturo ceļš vai jāsaprot, kur esat virzījušies, lai to varētu arī pateikt," norādīja Vītola.
Iešana uz mežu nav pastaiga
Tipiskākās kļūdas, kuras cilvēkiem joprojām ir raksturīgas, piemēram – iešana uz mežu tiek uztverta kā pastaiga. Reiters skaidroja: "To, kad mēs nomaldīsimies, iepriekš nezinām, līdz ar to jebkura pastaiga ne tikai iesācējam, bet arī profesionālim ir vienāda, ja cilvēks nokļūst situācijā, kuru viņš pilnībā nekontrolē." Ceļotājs piebilda, ka vispirms ir jānomierinās un jāizdara pēc iespējas mazāk stresainu, histērisku darbību. "Vispirms ir jāapstājas un jānovērtē situācija, jāieklausās skaņās. Mirklī, kad cilvēks ir uztraucies, tas tiek darīts histēriski, sajaucot pēdas tiem, kas viņu pēc tam meklēs," skaidroja Reiters.
"Līdzīgi kā ar slīkšanu, jāsaprot, ka pirmais cilvēka glābējs būs viņš pats. Svarīgākais ir nomierināties, aptvert un izdomāt rīcības sistēmu. Pēc tam notiek apziņošana un darbība, kur virzīties," sacīja Reiters.
Mazā izdzīvošanas somiņa
Brīdī, kad cilvēks vairs nesaprot, kur atrodas, svarīgi ir iepriekš izveidotie paradumi.
Izdzīvošanas eksperts Jānis Kļaviņš norādīja, ka ir svarīgi izveidot paradumu, kas liek domāt par situāciju, kura, iespējams, nekad dzīvē nepienāks. Eksperts ieteica veidot "Mazo izdzīvošanas somiņu" jeb "Recovery bag", kura vienmēr ir sakomplektēta, vai mēs braucam ar automašīnu, vai ejam sēnēs. "Neliela gurnu somiņa, kurā ir tādas lietas kā aptieciņa, folijas sega, enerģijas batoniņš. Somiņa vienmēr ir pa rokai, ja mēs nonākam šādā situācijā, kas, kā jau mēs sapratām, būs negaidīta."
Nonākot situācijā, kad cilvēks ir apmaldījies, bet mobilais telefons nav pieejams vai izlādējies, eksperti ieteica nomierināties un klausīties skaņas, piemēram, vilciena vai auto maģistrāļu skaņas. Reiters piebilda, ka svarīgi ir mēģināt orientēties, piemēram, atstājot gravējumu kokā, kas var palīdzēt meklēšanā.
"Noteikti nevajadzētu pastaigu mežā vai došanos pēc sēnēm, ogām plānot uz ilgu laiku," skaidroja Vītola.
Nakts laikā mežā labāk nepārvietoties. "Ja vien ir iespēja nesagaidīt tumšo diennakts laiku un ziņot par savu problēmu, tad noteikti to vajag izmantot," skaidroja Vītola, aicinot neizvēlēties dziļus mežus nezināmās vietās, bet, ja iet kopā ar cilvēku, kurš mežu pārzina, neiet tajos īpaši dziļi.
Vadāmies pēc saules un meža stidziņām
Ja apmaldoties nav pieejams kompass, tad ir citi veidi, kā var atrast ceļu ārā no meža. Piemēram, izmantojot karti vai vērojot, kurā pusē kokam ir sūnas. Galvenais veids ir vadīties pēc tā, kā spīd saule, zinot, ka tā austrumos lec un rietumos riet.
Eksperti skaidroja, ka praktiski ir izmantot arī mazās meža stidziņas, ejot pa puslokiem un ik pa laikam atkāpjoties 200 metrus no ceļa, un laiku pa laikam atgriežoties uz šī ceļa, tādā veidā to nepazaudējot.
"Ir jādomā divos virzienos – ko daru es un ko darīs glābēji. Glābēji pārmeklē elektrības līnijas, upju krastus un meža stigas. Ja gar šīm vietām iet, agri vai vēlu cilvēku atradīs," sacīja Kļaviņš.
Apkopojot ekspertu sniegtos ieteikumus, svarīgākās lietas, kas būtu jāņem vērā: pateikt cilvēkiem, kur mēs dodamies, un ņemt līdzi "mazo izdzīvošanas komplektu", kurā ir medikamenti, pārtika, ūdens, folijas sega. Svarīgi līdzi paņemt arī zīmīti, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumā fiksētu, piemēram, kad tiek izmantots žņaugs.
Ja nakts ir jāpavada mežā, eksperti iesaka sameklēt vissausāko vietu, kas pasargā no nokrišņiem. Siltumu varam saglabāt, izmantojot dabā pieejamos materiālus – egles zarus, sūnas, niedres, ar tām sevi apsedzot.
