Ja runa ir par pašaudzētiem gurķīšiem, tad, lai izvairītos no rūgtuma, tomēr ir jāpievērš uzmanība šķirnei. Rūgtuma avots – kukurbitacīns – gurķī ir kā pašaizsardzības mehānisms.
"Šī viela augam ir vajadzīga, lai tas varētu aizsargāties no kaitēkļiem un arī no visādiem zvēriem, kas gribētu apēst gurķi un tādā veidā traucētu sēklu dīgšanu," stāsta biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.
"Lielāka daļa moderno hibrīdu ir izturīgi pret to rūgtumu, rūgtumu neveido. Ja gadās tomēr nopirkt to pašu Rodņičok, kas daudziem patīk, tas ir skaists gurķīts, izskatīgs, simpātisks. Bet – jā, tas mēdz veidot arī rūgtumu."
Lai pat vissimpātiskākie gurķi neatnestu saimniecei vilšanos un nebūtu rūgti, ir jāatceras gurķu audzēšanas pamatpostulāts.
"Ko tādā gadījumā darīt? Laistīt! Ja gurķis dabū normālus dzīves apstākļus, ja nav ne par karstu, ne par aukstu, tas necieš mitruma trūkumu – tad aug garšīgs, labs gurķīts. Ja ir kaut kādas dzīves problēmas, tad tās šķirnes, kurām ir nosliece uz rūgtumu, tās kļūst rūgtas, tās šķirnes, kurām nav tādas noslieces, tās vienkārši nedod ražu," norāda Gailīte.
Lai gurķus sētu, ir jāsagaida, kad augsne ir sasilusi līdz 20 grādiem. Ja būs piemērota temperatūra, gurķim jāizdīgst trīs dienu laikā.
Latvijas apstākļos optimālais gurķu stādīšanas laiks piemājas dārziņu siltumnīcās ir maija vidus. Tuvākajos Rīgas mazdārziņos stādīšana un sēšana jau notiek.
