Lai gan Anitra nedzīvo ne tumsā, ne aukstumā, viņas elektrības un ūdens patēriņš ir tik niecīgs, ka pakalpojumu sniedzēji pat savulaik domājuši, ka kaut kas nav kārtībā ar skaitītājiem.
Anitra ir zaļā dzīvesveida piekritēja, kura elektrību un ūdeni taupa, nevis finansiālu apsvērumu dēļ, bet tāpēc, lai mazinātu savu atstāto ietekmi uz vidi.
“No sākuma ir jāizvēlas dzīvoklis, kāds nepieciešams tavam dzīvesveidam. Man viena daļa dzīves paiet pilsētā un otra – laukos. Es [dzīvoklī] nepērku veļasmašīnu, jo tā man ir jau laukos. Izvēloties šo dzīvokli, zināju, ka dzīvošu viena, un tāpēc man nevajag lielu dzīvokli,” stāstīja Anitra.
Ņemot vērā savu dzīvesveidu, Anitra iegādājās dzīvokli bez centrālās apkures: “Es vienmēr sildu to istabu, kurā es dzīvoju tajā brīdī – vai nu darbistabu, vai nu guļamistabu. Manam dzīvoklim ir elektriskā apkure, bet es esmu ļoti labus rezultātus panākusi, kad ir gāzes apkure. Galvenais, lai pats vari regulēt savu siltumu.”
Pirms gulēšanas Anitra stundu vai divas ieslēdz radiatoru guļamistabā un aptuveni stundu pirms miega izslēdz sildītāju darbistabā.
Pirms došanās uz darbu izslēdz arī radiatorus un ieslēdz, tikai ierodoties mājās. Virtuvē vieta ir mazajam ledusskapim. Boileri silda pirms došanās dušā. Vannā neiet, bet braucot uz laukiem, izslēdz strāvas padevi dzīvoklī, izņemot ziemas periodā, kad radiatori saglabā padsmit grādu temperatūru istabā.
“Izslēdzu dzīvoklim elektrības padevi, [dodoties prom]. Plītī, piemēram, mirgo visādas uguntiņas. Lai gan plīts pat nesilda, viņa visu laiku tērē kā maza LED lampiņa,” uzsvēra Anitra.
Vasarā viņas elektrības rēķins ir ap 6 eiro, kamēr ziemā, ņemot vērā elektrisko apkuri, 40 līdz maksimums 60 eiro. Viņa arī atteikusies no trīs fāžu elektrības, pārslēdzoties uz vienu fāzi, kas ievērojami ļauj ekonomēt uz abonēšanas maksu.
“Man vienmēr vannasistabā izlietnē ir bļodiņa, kurā mazgāju rokas. Ūdens tur paliek un šo ūdeni es izmantoju podā,” ar vēl vienu padomu dalījās zaļā dzīvesveida piekritēja.
Protams, ne visiem būs piemērots Anitras piemērs, bet eksperti stāsta, ka ikviens no mums savus elektrības rēķinus var samazināt par 10–20%, saimniekojot nedaudz gudrāk. Elektroierīces, kuras neizmantojam, tajā skaitā telefona lādētājus, visgudrāk būtu izraut no kontakta. Mājokli vajadzētu aprīkot ar LED spuldzītēm un arī ēst var gatavot gudrāk.
“Ūdeni vārām tējkannā tik, cik vajag, nevis pilnu tējkannu. Elektrisko plīti vai cepeškrāsni izslēdzam pāris minūtes pirms brīža, kad ir beidzies gatavošanas process,” ieteica Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Laila Zemīte.
Ja jāmaina, piemēram, ledusskapis, tad jāiegādājas ar visaugstāko energoefektivitātes klasi. Starp citu, trauku mazgājamā mašīna patērē mazāku ūdens daudzumu, nekā mazgājot ar rokām.
RTU zinātnieki arī spriež, izmaksu pieaugums par apkures pakalpojumiem liks arvien vairāk cilvēkus stimulēt rīkoties un siltināt savas daudzstāvu mājas.
“Ja vecā padomju māja tiek nosiltināta, [rēķinus par apkuri] var samazināt uz pusi vai pat par 75%, ja veic lielu un kompleksu atjaunošanu. Ja mēs ejam maziem solīšiem, mazliet nomainām logus, tad nosiltinām gala fasādi, tad pārsegumu, tad pagraba pārsegumu, – samazinājumi ir ievērojami mazāki,” skaidroja RTU zinātniece Ruta Vanaga.
Tikmēr Anitra ar savu dzīvesveidu ir panākusi, ka par skaitītāju rādījumiem interesējas komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo nesaprot, kā iespējams dzīvot, patērējot tik maz resursu. Anitra uzsvēra, ka savu paradumu mainīšana prasa aptuveni divas nedēļas. Sākumā ir grūti, bet pēc tam viss jau notiek automātiski.
