Veterinārārste Daiga Bokvalde Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" uzskaitīja: "Virtuves dvieļi, zeķes, zeķubikses, cimdi... es pat kādreiz brīnos, kā viņš ir pa to barības vadu, bet kaut kā jau norij."
Vetārste domā, ka apēst neēdamas lietas suņus pamudina garlaicība vai piespiedu bezdarbība.
Bokvalde rādīja piemēru: "Kā, teiksim, šajā gadījumā. Viņš ir ielikts būrī, viņam ir ap kaklu siksna, viņš kaut kā viņu ir nodabūjis nost, un tas viņam bija interesants process viņu apēst. Un to neviens nebija redzējis, bet šai siksnai, par laimi, ir dzelzs riņķis, kuru rentgenā var perfekti redzēt."
Pat suņu rotaļlietas nav 100% drošas. "Saimnieks aiziet uz darbu, nopērk nesagraužamu rotaļlietu un atstāj viņu. Izrādās, var sagrauzt un vēl arī apēst," norādīja speciāliste.
Diezgan bieži neēdamas mantas suns apēd medību azartā.
"Es kaut ko paķeršu, tu mani ķersi un tad es mukšu. Ir suņi, kas mūk ar to priekšmetu zobos, un ir kas uzreiz viņu steidzami norij, jo tad viņi saprot, ka tā paliks pie viņa. Es pieņemu – jo suns ir azartiskāks un ēdelīgāks, jo labāk viņš to norij," viņa skaidroja.
Zeķes bieži no suņu vēderiem izkļūst dabiskā ceļā, ar cimdiem ir grūtāk, jo tur ir pirkstiņi, kas aizķeras un veido nosprostojumu. Sliktākais, ka šādos gadījumos pat pieredzējušiem mediķiem palīdzēt ir grūti, jo cimdus, ja viņiem nav metāla podziņas vai sprādzītes, rentgenā neredz.
Cimdu un zeķu ēdājs Teddo
"Šis viss ir viena 38 kilogramu suņa gremošanas traktā, un mēs no tā neko neredzam, izskatās pilnīgi normāls gremošanas trakts," rādīja Bokvalde.
Cimdu ēšanas rekordists noskaidrots ātri. Par laimi, suns ir sveiks un vesels. Viņu sauc Teddo. Saimnieki ar suņa vēlmi ēst dažādus priekšmetus cīnās jau ilgāku laiku, bet mainīt Teddo paradumus neizdodas.
"Labradori vienmēr grib ēst. Viņš ir gatavs vienmēr jebkurā laikā ēst, un, kad bija maziņš, tad laiku pa laikam arī kādreiz ķepu ēda,"
sūkstījās saimniece.
Ja labradori ir ēšanas čempioni, tad Teddo ir čempions starp čempioniem. Milzu interesi viņam izraisa zeķes un cimdi. To iegūšanai viņš izrāda lielu attapību. Nogaidot izdevīgu brīdi, pats klusi aizlavās pie veļas kastes un tikpat klusi ar guvumu dodas ārā. Ģimene mācās ar to sadzīvot. Zeķes un cimdus slēpj, bet, ja Teddo kaut ko tomēr atrod, nekavējoties sunim izraisa vemšanu.
Bet liktenīgajā dienā pie ģimenes atbrauca draugs, kurš uz īsu brīdi atstāja vaļā mašīnas bagāžnieku un tur... tur bija cimdi. Saimnieki gan pamanīja Teddo skrienam ar cimdu, taču bija jau par vēlu. "Es mēģināju Teddo noķert ar cimdu mutē, bet līdz ko viņš pamanīja, ka viņu ķer, viņš ātri apēda un cimda vairs nebija," stāstīja saimnieki.
Operācija klīnikā atklāja, ka Teddo vēderā bija nevis viens, bet četri saimniecības cimdi.
"Daktere mums nofotografēja, mēs draugam parādījām, viņš teica, jā, man bija vēl. Tas viss bija no viena bagāžnieka, četru minūšu laikā viņš viņus apēda," atklāja saimnieki.
Vai palīdzēt varētu īpaša apmācība?
Kinoloģe Ilze Fogele secina, ka diemžēl nē. Iemācīt komandas nav grūti, bet tas nepalīdzēs, ja suns paliks viens.
"Viņš, visticamāk, rīs, un saimniekam ir jārūpējas, lai sunim šie priekšmeti nebūtu pieejami vismaz tad, kad viņš ir viens," norādīja kinoloģe.
Kā galveno iemeslu, kāpēc suņi aprij neēdamas lietas, viņa uzskata priekšmeta smaržu.
"Ja viņam konkrētais priekšmets rada asociāciju ar kaut ko apēdamu, piemēram, plastmasas maisiņi, kur ir palikusi desas smarža, tas varētu būt tas iemesls, kāpēc viņi ēd šīs neēdamās lietas," sacīja speciāliste.
Pie līdzīga secinājuma nonācis arī suņa saimnieks Jarno: "Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka viss, kas labi smaržo vai atgādina draugu, tas ir jāapēd."
Šobrīd saimnieki domā, kā uzmanīt suni – ja mājās visu var noslēpt, tad, izejot ārā, ir liels risks, ka tuvējā krūmājā labradors kaut ko atradīs. Atļaut iziet ārpus mājas tikai uzpurnī izklausās nežēlīgi, bet nekas labāks pagaidām prātā nenāk.
Vetārste uzsvēra, ka visiem suņu saimniekiem būtu jāprot izraisīt savam sunim vemšanu.
Ja suns ir apēdis žurku indi vai citas bīstamas vielas, ilgi kavēties nedrīkst. Vieglākais vemšanas izraisīšanas veids ir ar ūdeņraža pārskābi - ņemam vienu mililitru uz vienu kilogramu suņa svara. Proti, ja ir 20 kilogramu smags suns, tie būs 20 mililitri ūdeņraža pārskābes. To vajag ieliet suņa mutē ar šļirci, karoti vai iedot kopā ar ēdienu. Vēlams, lai ūdeņraža pārskābes pudelīte būtu jauna. Attaisītas pudelītes pārskābe jau reaģējusi, tāpēc kļūst koncentrētāka, un tas var traumēt suņa gļotādu.
"Ielejam šo mililitru uz kilogramu, pagaidām apmēram trīs minūtes, ja suns nevemj, dodam vēl vienu porciju. Lielākā daļa izvemjas pēc pirmās porcijas, pēc otrās izvemjas 95%, un problēma ir atrisināta," skaidroja vetārste.
Ja nav ūdeņraža pārskābes, var mēģināt vemšanu izraisīt ar sāli, sajaucot to ar ūdeni, piemēram, 20 kilogramu sunim deva ir 2-3 tējkarotes sāls. Sāls jāliek sunim mutē uz mēles pamatnes. Tas nebūs viegli, jo sāls, protams, sunim negaršos, tāpēc mīlulis pretosies.
Tomēr jāielāgo, ka vemšanas izraisīšana palīdzēs tikai 30-40 minūtes pēc notikušā, turklāt ļoti svarīgi ielāgot, ka kaķiem šīs metodes nepalīdzēs.
Ķepa uz sirds
