“Mums Latvijā ir trīs čūsku sugas, un no tām indīga ir tikai viena. Indīga ir odze. Gludenā čūska un zalktis ir neindīgas čūskas,” atgādināja Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis.
Odzei var redzēt uz muguras to klasisko zigzaga līniju, odzei ir izteiktāka trīsstūra galva nekā citām čūskām. Vēl pazīme, kā atšķirt odzi no citām čūskām, ir acs zīlītē, jo odzei acs zīlīte ir vertikāla. Pārējām čūskām, kuras nav indīgas, acs zīlīte ir apaļa, stāstīja Dreimanis.
Gludeno čūsku Latvijā var sastapt pavisam reti. Savukārt zalktis, cilvēku sastopot, vairāk sabīsies pats.
Zalktim aizsargreakcija parasti ir – izlikties par beigtu, kost viņš varētu tajā brīdī, kad viņš sajustu sāpes, kad cilvēks viņu aiztiek. Tāpēc šādu gadījumu, kad zalktis iekož, ir maz. Vairāk kož odzes, jo tām šādas aizsargreakcijas – izlikties par beigtu – nav, stāstīja Dreimanis.
Čūskām grūtniecība ilgst vairākus mēnešus un tikai jūlijā - augustā Latvijas mežos parādīsies mazie čūskulēni.
Skarbās ziemās čūsku pēcnācēji nosalst, taču aizvadītā ziema čūsku bērniem bijusi labvēlīga, tādēļ šogad rāpuļu varētu būt vairāk nekā citus gadus.
To novērojuši arī Līgatnes dabas takās, kur zalkši kā sauļošanās vietu iemīlējuši lāču voljēru - parasti snauduļojot uz akmeņiem.
“Mums, dzīvnieku kopējiem, darbiniekiem ir zināmas divas čūskas, kas jau gadiem ilgi šeit mitinās pie dzīvniekiem voljēros. Viņām tur tādi labāki apstākļi ir - dīķīši, strauti, kur papeldēties, varbūt kādu barību sev atrast. Bet čūskas pašas pie cilvēkiem nenāk,” stāstīja Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Čūskas ir nedzirdīgas, tām nav ausu. Arī tad, ja jūs tuvojaties, skaļi runājot vai dziedot, čūska jūs nevis dzirdēs, bet ar jutīgo vēderu lieliski sajutīs zemes vibrācijas.
“Ja pienāk pārāk tuvu un viņa cilvēku pamana pēdējā brīdī, viņa par savu klātbūtni brīdina ar šņākšanu. Tajā brīdī cilvēkam vislabākais ir lēni, mierīgi, bez straujām kustībām aiziet mazliet tālāk, lai čūska iegūtu šo telpu, kur aizlīst un paslēpties,” ieteica Dreimanis.
Dabā ikkatram dzīvniekam, putnam, rāpulim un pat kukainim ir sava loma. Čūskas lielākoties ēd grauzējus, abiniekus, un arī pašas ir, piemēram, eža mielasts.
