Pērn Latvijā aptuveni 1500 reizes konstatētas viltotas eiro banknotes. Viltotāju iecienītākās ir 50 un 20 eiro naudaszīmes.
Lai gan iespējamība Latvijā saņemt viltojumu ir mazāka nekā vidēji Eiropā, tomēr būtu visai nepatīkami savas neuzmanības dēļ “uzrauties” uz neīstas eiro banknotes. Latvijas Bankā skaidro, nav tādu superviltojumu, kurus nevarētu atpazīt.
Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš skaidro - galvenais ir jāievēro trīs lietas: banknote ir jāapskata, jāpagroza un jāaptausta.
“Ja to izdara, tad visus zināmos viltojumus var atpazīt, jo viltotāji izmanto pilnīgi citas tehnoloģijas nekā īstie naudas drukātāji. Katrai viltotajai banknotei būs kaut kas pilnīgi aplams, kaut kas būs ļoti nekvalitatīvi izgatavots,” saka Tauriņš.
Pirmais, sākam ar tausti. Viltojums parasti ir gluds, nereti pat glancēts, savukārt īstām banknotēm ļoti labi var sajust reljefu cipariem un attēliem.
Uzmanība jāpievērš arī izskatam. Andris Tauriņš, salīdzinot īsto un viltoto naudaszīmi, stāsta, ka “hologrammas joslā ir caurskata zīme, kur jābūt meitenes portretam. Ja mēs skatāmies viltojumā, tur vairāk pēc spoka izskatās, nevis pēc jaunas meitenes”.
Vēl šādai naudaszīmei ir jābūt smaragdzaļajai krāsai. Pa piecdesmitnieku pārvietojas zaļās krāsas līnija. Mēs redzam, ka viltojumam pārvietošanās nenotiek. Gaišākā līnija ir tur, kur viņa ir, bet īstai naudaszīmei tā pārvietojas.
Arī vecā parauga 50 eiro banknotes viltojumu visbiežāk var ātri atpazīt pēc hologrammas. Ja mēs skatāmies uz hologrammu, tad tās vietā ir vienkārši spīdīgs pleķis, pati banknote ir spīdīga, gluma, atstarojoša, reljefa nekāda nav, rāda Andris Tauriņš.
Aizmugurējā pusē īstai banknotei cipars 50, to grozot, maina krāsu, kamēr viltojums ir tikai vienā tonī.
Monētas vilto retāk, liekoties ar 2 eiro nominālu. Viltojumi ir mazāk spīdīgi un ar tiem parasti var zīmēt uz papīra. Ja gadījies konstatēt savā makā viltojumu, tas jānes uz Latvijas Banku pārbaudei. Viltoto naudu gan atpakaļ nedabūsiet un zaudējumus neviens nekompensēs. Tomēr nebūtu ieteicams viltojumu apzināti mēģināt iesmērēt kādam citam.
Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska atgādina, ka par naudas zīmju viltošanu vai tīšu iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods ar vai bez mantas konfiskācijas.
Latvijas Bankā atgādina – ja nepieciešama skaidra nauda, tad visērtāk to ir izņemt bankomātos. Tajos nebūs viltotu banknošu, jo bankomātu drošības sistēma tādus neņem pretī.
