Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Kā sevi un savus tuvos pasargāt no pārkaršanas?

Kā labāk dzīvot

Pēc remonta paliek pāri būvmateriāli. Ir risinājumi to izmantošanai

Iespējas jau cienījamā vecumā apgūt digitālās prasmes: vajag tik būt ziņkārīgiem

Kā apgūt digitālās prasmes cienījamā vecumā?

Lai seniori vieglāk apgūtu 21. gadsimta digitālās prasmes pašu spēkiem, viņiem jāuzdrošinās pārvarēt bailes, šaubas, neticību sev, kā arī jāuzņemas pašiniciatīva un jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē, attīstot sevī zinātkāri, raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja MC “Alfa mācību centrs" direktore Laila Uzule, informācijas tehnoloģiju (IT) akadēmijas FITA pasniedzējs Jānis Bergs un psiholoģe, hipnopsihoterapeite Laila Kalniņa.

Bailes un neticība sev

Ne mazāk svarīga ir kompetentu konsultantu pieejamība, kamēr tos nebūs aizstājuši roboti, bet jāsaprot, ka šajā digitālajā laikmetā senioriem ir grūti divu apsvērumu dēļ, – pirmais ir uztveres iespējas cienījamā vecumā un otrs, ka digitālajā vidē viss mainās tik ātri, ka nav iespējams izsekot līdzi, ja nemācās vai nav kāds konsultants,” atzina Laila Uzule.

Pirmais efekts bieži jebkuram no mums var būt, kad mēs saskaramies ar ko jaunu, nebijušu, ir bailes, raizes, šaubas un neticība sev – vai es varēšu, vai man izdosies.

„Iedrošinājums ir ļoti būtisks. Kad cilvēkam kļūst skaidrāki mērķi, tas viņu motivē mēģināt, tālākais ir atkarīgs no tā, kas šajā apmācības procesā ir iesaistīti, spējot šo procesu nodrošināt katram,” pauda Laila Kalniņa.

Kāpēc seniori izvairās no digitālajām tehnoloģijām?

Iespējams, viņiem līdz šim nav bijusi nepieciešamība, sacīja Laila Kalniņa, uzskatot, ka ir apsveicami, ja seniorus atbalsta viņu ģimenes locekļi, bet arī tas ir līdz zināmam brīdim, ja šobrīd dēls, meita vai mazbērns ir blakus, bet pienāk brīdis, kad vajag lietot un neviena blakus nav.

„Mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, jāpiedāvā tas, ko patērētājs vēlas. Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomikā kaut kas notiek, digitālajai trasformācijai jābūt pašā centrā,” teica Bergs, piebilstot, ka jābūt iespējām dzīvot arī bez digitālajām lietām.

Laila Kalniņa papildināja viņa sacīto, ka „ir cilvēki, kuriem noteikti nevajag mobilo telefonu, viņš dzīvos labi un viss būs kārtībā, bet ir cilvēki, kuri grib izmantot tehnoloģijas, bet viņiem nav iespējas saņemt palīdzību vai zināšanas”.

Problēma ir tā, ka tad, kad cilvēks pasaka, ka grib iemācīties tehnoloģijas, piemēram, lietot internetbanku, ir grūtības ar zināšanu iegūšanu. Nav, kam pajautāt, jo citiem apnīk, viņi izvairās.

„Latvijā nav iedzīvotāju atbalsta centra, uz kuru seniors varētu piezvanīt un pateikt, ka viņam nesanāk,” skaidroja Užule un piebilda,  ka ar šādu problēmu, organizējot attālinātās mācības,  viņi ir saskārušies bieži.

Par komunikāciju atbildēs mākslīgais intelekts

Tuvojoties vēlēšanām, sauklis „Katram senioram savu datoru” būtu populārs politiķu vidū, tā uzskatīja Jānis Bergs, kurš skaidroja, ka ne tikai skolēnu, bet arī senioru nodrošināšana ar datoru ir atkarīga no valsts rocības un finansiālajām iespējām:

Laikam ejot uz priekšu, tehnoloģijas kļūs vieglākas. Viss iet uz to, lai patērētājam būtu jākomunicē ar datoru, atbildes sniegs robots vai  mākslīgais intelekts, teica Bergs.

Uzdrīkstēšanās vērsties pēc palīdzības

Ja cilvēks ir uzdrīkstējies piezvanīt, aiziet uz mācību centru un pieteikties, tas nozīmē to, ka viņam šī vēlme jau ir, tālākais atkarīgs no tā, kādus cilvēkus viņš satiek pretī, sacīja Kalniņa.

„Sarunā ar senioru jāsaprot, ka cilvēka uztvere dzīves gaitā, saņemot informāciju, prasa no darbinieka psiholoģiskās nianses – kā veidot sarunu ar cilvēku, tā prasa arī lēnu, pacietīgu, vairākkārtēju, cieņpilnu izskaidrošanu,” stāstīja psihoterapeite.

Klausītāji, kuri ir apmeklējuši šāda veida kursus, raidījuma laikā izteica savu viedokli, ka mācību process notiek pārāk ātri un arī valoda ir sarežģīta, kas ir viena no problēmām, kura atkārtojas.

Laila Uzule skaidroja, ka valodai, kādā notiek mācību process, jābūt savādākai – caur vizuālo uztveri, ar vairāk salīdzinājumiem no senioru dzīves pieredzes, kurā viņi kontekstā ar savu iepriekšējo pieredzi gatavi apgūt ko jaunu, ja tiek iedots pareizais salīdzinājums.

Speciāli izveidotā programma senioriem balstās uz to, ka digitālo tehnoloģiju apgūšana būs viņiem piemērotā mācīšanās tempā. Nav runa tikai par senioriem, arī jaunāki cilvēki nespēj tik ātri apgūt jauno vielu un uztvere nav tik žiperīga.

„Ja viņš ir kopā ar 35 gadus vecu cilvēku, seniors jūtas ļoti diskomfortabli un rezultāta nav,” teica Laila Uzule.

„Gan vecums spēlē savu lomu, gan iepriekšējā izglītība un darba pieredze,” pauda Bergs, uzskatot, ka tas ir liels izaicinājums izstrādāt tādas mācību programmas, lai 25 gadus veciem cilvēkiem būtu interesanti un 60 gadus veciem cilvēkiem būtu iespēja apgūt, lai gan arī darba tirgū tā ir problēma – kā strādāt kopā jauniem un veciem cilvēkiem.

Vizuālās uztveres priekšrocības

Jābūt pamatzināšanām, kā veidot komunikāciju un kā ļaut cilvēkiem ar atšķirīgiem uztveres tipiem informāciju uztvert veiksmīgāk. Laila Kalniņa skaidroja, ka pārsvarā gadījumu mēs neesam izteikti vizuāļi, audiāļi vai kinestētiķi, bet gan jauktie tipi. Jebkurā gadījumā lielai daļai cilvēku no šiem uztveres veidiem kāds ir vadošais, skaidroja psiholoģe Laila Kalniņa.

Raidījuma izskaņā viesi sniedza ieteikumus tajā, ar ko būtu jāsāk jau tagad, lai, sasniedzot seniora vecumu, varētu pilnvērtīgi darboties ar digitālajām tehnoloģijām. Viens no ieteikumiem – pašiniciatīva, sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē, un jāattīsta sevī zinātkāre.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt