Gana silts ūdens ir ne tikai komforts mājās, bet arī garants, ka ūdensvada sistēmā nesavairosies veselībai bīstamas baktērijas, piemēram, legionellas. Jelgavniece Inga Markute iesūdzēja tiesā nama apsaimniekotāju, jo uzskatīja ka viņas dzīvoklī ūdens ir pārāk remdens.
Sieviete raidījumam skaidroja, ka jau gadu, atverot karstā ūdens krānu, tecējis 36 grādus silts ūdens, ar kuru pat īsti nav varēts nomazgāt traukus.
Lielai daļai Jelgavas pilsētas siltumenerģiju, kā arī karsto ūdeni nodrošina uzņēmums "Gren Jelgava". Tā pārstāve Guntra Matisa apstiprināja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.130 noteic, ka karstā ūdens temperatūrai dzīvojamā mājā izejā no siltummaiņa ir jābūt ne zemākai par +55 grādiem un individuālā siltumpunkta apkalpotājs arī šo temperatūru nodrošinot.
Lai ūdens saglabātu nepieciešamo temperatūru, daudzdzīvokļu mājās jābūt sakārtotai infrastruktūrai, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojuma saņemšanu. Jelgavnieces gadījumā ūdens krānā vairākus mēnešus bija teju 20 grādu aukstāks, nekā to nosaka MK noteikumi. Turklāt nama apsaimniekotājs situāciju zinājis, bet neko neesot darījis, lai šajā dzīvoklī nodrošinātu atbilstošas temperatūras ūdeni un par tā lietošanu nenāktos pārmaksāt. Piemēram, vanna, kas piepildīta, sajaucot karsto un auksto ūdeni, lietotājam izmaksās lētāk, nekā tad, ja vannā būs ieplūdis tikai karstais ūdens, jo skaitītājs reaģē nevis uz karstā ūdens temperatūru, bet gan uz patērēto daudzumu.
"Man tika teikts, ka 36 grādi ir tieši tas pats, kas 55, un tur nav nekādas starpības, par cik es maksāju – vai par 36 vai par 55,"
stāstīja Markute.
Tikmēr SIA "Gren Jelgava" pārstāve norādīja: "Ir jāsaprot tas, ka karstā ūdens sistēmā neizbēgami radīsies kādi siltuma zudumi, un ūdens temperatūra var atšķirties dzīvokļos. Tas, protams, ir atkarīgs no katras konkrētās dzīvojamās mājas iekšējās sistēmas, – kādā stāvoklī tā ir."
Markutes īres mājokļa apsaimniekotājs SIA "Jelgavas nekustamie īpašumi" raidījumam skaidroja, ka tiesvedību zaudējuši tikai tādēļ, ka iedzīvotāji tā arī līdz galam nav izpratuši – pašiem jārūpējas arī par koplietošanas ūdens cauruļvada sistēmām, kuras atrodas ārpus dzīvokļa, lai visi justos komfortabli un maksātu atbilstoši pakalpojuma kvalitātei.
"Jāsaprot, ka visas šīs mājas, kurās notiek ūdens padeve, vairums ir celtas 40 un vairāk gadus atpakaļ. 40 gadu laikā ar tām mājām īsti nekas netika darīts. Mājas ir sadalītas atsevišķos īpašumos, atsevišķi dzīvokļi, un mūsu kā pārvaldnieka pienākums ir veikt mājas apsekošanu divas reizes gadā," sacīja SIA "Jelgavas nekustamie īpašumi" vadītājs Signis Rīns.
Ja namā speciālisti konstatē kādas problēmas, tad tiek piesaistīts sertificēts būveksperts, kurš veic tehnisko apsekošanu un nosaka, kādi elementi ūdensvada sistēmā ir jāmaina.
Nams, kurā Markute īrē dzīvokli, apsaimniekotāja redzeslokā nonācis jau 2020. gadā. Mājas īpašniekiem tika lūgts lemt pat tehnisko apsekošanu, kas izmaksātu 1500 eiro.
"Tajā mājā ir 72 dzīvokļu īpašnieki, 22 nobalsoja par šīs apsekošanas veikšanu, 50 nobalsoja pret šīs apsekošanas veikšanu. Tātad mājas iedzīvotāji jau saknē nocirta ideju, ka nepieciešama šī tehniskā apsekošana. Mēs savus līdzekļus nevaram ieguldīt tajā īpašumā. Tas nepieder mums. Mēs esam tikai apsaimniekotāji," uzsvēra Rīns.
Tā kā lielākajai daļai kopības īpašnieku neinteresēja ūdensvada sistēmas uzlabošanas darbi, jo par tiem bija jāmaksā pašiem, īrniecei nekas cits neatlika kā taisnību meklēt tiesā, jo gadu viņa par karsto ūdeni bija maksājusi daudz vairāk nekā pārējie iedzīvotāji.
"Tur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka šiem grādiem ir jābūt siltummaiņas izejā. To mēs saprotam vienkārši, ja siltummaiņas izejā ir 55 grādi un mājai ir deviņi stāvi, tad, ūdenim uzejot augšā, viņš noteikti par kādu grādu atdzisīs. Tas ir tikai pēc fizikas. Tiesas spriedums ir tiesas spriedums, mums tas ir jāņem vērā, un mēs to respektējam," pauda SIA "Jelgavas nekustamie īpašumi" vadītājs.
Jelgavniece ar savu stāstu vēlas iedrošināt tiesāties arī citus, kuri spiesti maksāt pilnā apjomā par nekvalitatīvu pakalpojumu.
"Es atguvu 189 eiro, bet vēl, protams, man bija tiesas izdevumi. Paldies Dievam, ka man bija iespēja samaksāt, jo citi cilvēki vienkārši samierinās ar šo situāciju," paskaidroja Inga.
Tikmēr nama apsaimniekotājs norādīja – pērn Ministru kabinets lēmis, ka turpmāk daudzdzīvokļu namos reizi desmit gados būs jāveic obligāta tehniskā apsekošana, lai izskaustu šādas situācijas, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
