“Vienalga, cik labs peldētājs esi, ja jūrā būs straume, tad tevi tik un tā var ievilkt iekšā,” turpina Andrejs. “Tas nav atkarīgs, cik tu labi peldi – vari būt pasaules klases čempions.” Tāpēc svarīgi jaunā vai nepazīstamā vietā ūdenī iet iekšā lēnām, pakāpeniski, nevis uzreiz mesties iekšā.
“Nevar zināt, kāda grunts ir apakšā, un tāpēc ar kāju vajag mierīgi pārbaudīt. Varbūt, ka ir stikli vai asi nezināmi priekšmeti?” brīdināja Rihards.
“Ja redz, ka cilvēki slīkst, un pat ja zini, ka esi ļoti labs peldētājs, nedrīkst skriet ūdenī viņiem pakaļ, labāk pamest kādu priekšmetu – pudeli vai koka zaru, pie kā pieķerties un turēties,” papildina Rihards. "Tikmēr jāizsauc glābšanas dienests – zvanot 112, lai speciālisti cietušo var glābt un nogādāt drošībā, jo svarīgi nepārvērtēt savas spējas."
Ja cilvēks, ko izdevies izcelt no ūdens pašu spēkiem, ir bezsamaņā, bet elpo, svarīgi novietot viņu stabilā sānu guļā. “Kāpjot laivā, obligāti būtu vajadzīga glābšanas veste,” Rihards. “Gadījumā, jā kāds pārkrīt pār bortu, viņš peldēs blakus laivai, un tie, kas palikuši laivā, varēs ātri viņu izvilkt ārā no ūdens.”
Tāpat Rihards atgādina, ka laivā nedrīkst celties kājās un jāsēž stabilās pozīcijās. “Lai nevar izslīdēt, piemēram, ja motorlaiva pabrauc garām, tad paliec laivā iekšā un nenokrīti.”
Andrejs ar Rihardu darbojas jaunsargos, jo te ir daudz fizisko aktivitāšu un var iemācīties to, ko, vienkārši sēžot skolas solā, neiemācīsies. “Vēlos saistīt nākotnes karjeru ar militāro jomu,” atzīst Andrejs. Kaut arī visi te var apgūt militāro prasmju pamatus, tomēr daudziem jaunsargiem tas ir arī labs veids, kā pavadīt brīvo laiku – iemācīties airēt, drošību uz ūdens un pirmās palīdzības sniegšanas zināšanas.
“Tas ir labāk pavadīts laiks, nekā mājās sēžot pie telefona,” uzskata Rihards. “Te iemācies disciplīnu un respektu pret vecākiem.”
Andrejs piebilst, ka te var apgūt cieņu par savu valsti, lepnumu, ka esi Latvijas pilsonis.