Ja cilvēks izbauda būšanu mājās, neizjūt vēlmi socializēties, satikt cilvēkus, tas nozīmē, ka viņš ir introverts. Savukārt, ja socializēšanās trūkums liek justies arvien sliktāk un sagādā lielākas grūtības, tad cilvēks ir ekstraverts. Ekstravertuma pakāpi var izmērīt pēc tā, cik ilgi cilvēks šādos apstākļos jūtas labi.
Sabiedrībai patīk ekstravertie
“Sabiedrība kaut kādā ziņā uztver atzinīgāk komunikablus cilvēkus. Vairāk par viņiem balso, ievēl vadošajos amatos, jo skaidrs, ka komunikācijai ir liela nozīme,”
atzina psihoterapeits. Noslēgti cilvēki šķiet neuzticamāki, viņus ir grūti izprast.
Utināns atklāja, ka ekstravertie cilvēki vairāk rada iespaidu, ka viņi ir tendēti uz līderību. Arī introverts cilvēks var būt līderis, tikai viņam šīs īpašības nav tik izteiktas un viņš ir vienaldzīgāks pret uzslavām un kritiku.
Introvertiem cilvēkiem ir dažas uzticības personas, kas visbiežāk ir ģimenes locekļi un pāris tuvākie draugi. Viņi arī mēdz izjust trauksmi vai diskomforta sajūtu, tiekoties ar svešu cilvēku. Tajā pašā laikā introvertie daudz devuši sabiedrībai, piemēram, izgudrojuši tehnoloģijas, sarakstījuši fantāzijas romānus.
Atšķirīgi instinkti
Ikvienā cilvēkā ir gan introvertā, gan ekstravertā daļa, turklāt domāšanas stils un personība dažādos vecumos atšķiras. “Tas nenozīmē, ka man ir kaut kāda konstanta “es” būtība, kurai pārkāpjot pāri, es nodarīšu sev pāri,” norādīja Utināns.
Eksperimenti ir pierādījuši, ka cilvēki ir sociālas būtnes, un introvertie, kuri bija spiesti vairāk komunicēt, izteikt savu viedokli, pārvarēt savu iekšējo negribēšanu, izjuta pozitīvas emocijas, jo viņi piepildīja savu instinktu. Ja to nepiepildītu, introverts nejustos slikti atšķirībā no ekstravertā, kuram šis instinkts ir izteiktāks. Viņi, saņemot norādes nekomunicēt, izrādīt pasivitāti, slēpt savu viedokli, iet pret savu instinktu un par to jūtas slikti.
“Cilvēks var nebūt introverts bioloģiski, bet bērnībā saņēmis ļoti kritizējošu audzināšanu un netika ne par ko slavēts, līdz ar to viņš ir sajutis daudz kauna, aizvainojuma, skumju. Lai nesajustu šīs emocijas, viņš sāk norobežoties no sociālās komunikācijas,” atklāja psihoterapeits.
Tāpat, ja cilvēks izskatās introverts, bet sāpīgi uztver visus dienas notikumus, tad ir liela iespēja, ka viņš īstenībā ir ekstraverts vai ambiverts, kurš saņēmis ļoti daudz kritikas vai negatīvas pieredzes. Ir arī tādi introverti, kurus bērnībā īpaši nekritizēja un viņi iekšēji nepārdzīvo. Viņiem patīk realizēt radošus projektus, domāt, atrasties vienatnē.
Pārkāpt sev pāri
Utināns norādīja, ka pārkāpšana sev pāri nāks tikai par labu un, apzināti mēģinot piespiest sevi būt komunikablākam, var kļūt arvien ekstravertāks. "Jo vairāk mēs savus neironus laužam, jo vairāk mēs attālinām vecuma demenci,” piebilda psihoterapeits.
Jaunībā cilvēki ir radikālāk domājoši, vēlāk kļūst filozofiskāki, mērenāki, bet var būt arī otrādi. Ir psihotraumējošas pieredzes, kuras jebkuru ekstravertu var pārvērst par introvertu, piemēram, atrašanās terorista gūstā, izsūtīšana, nokļūšana koncentrācijas nometnē.
