Proti, reklāmā teikts, ka dziedātājai Aijai Andrejevai inteliģences koeficients ir 89, Reinikam – 103, mūziķim Ainaram Virgam – 122. “Šausmas, kā šie reklāmisti var tik zemu novērtēt manu IQ koeficientu. Pirmkārt, es šo testu neesmu gājis. Es nezinu, kā mana bilde tur ir nonākusi, bet es jau esmu pieradis, ka manas bildes kaut kur nonāk, kur es pats nesaprotu, kā viņas tur nonāk (..)
Es IQ testu esmu gājis, un mans rezultāts bija, ja nemaldos, 124.
Lūdzu, turpmāk izmantot svaigākas bildes, ja jūs gribat krāpties,” neapmierinātību neslēpj Reiniks.
Šaubas par testu kvalitāti neslēpj arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. “Ik pa laikam ir kāda konsultācija par šiem IQ testiem,” norāda centra pārstāve Santa Zarāne. “Mēs ieteiktu cilvēkiem izvērtēt to, vai tam testam tiešām var uzticēties. Šajā lapā neizskatās, ka šis ir uzticams avots, kur iegūt informāciju un pildīt testu (..) tā ir paredzēta kā izklaides lapa, kur tu piereģistrējies ar savu FB profilu, vienkārši patērē laiku, spēlējot spēlītes un pildot testus, kas ir paredzēts vienkārši izklaidei,” saka Zarāne.
Testā, ko piedāvā interneta avots, ir jāatbild uz 30 jautājumiem. LTV raidījums “4.studija”, atbildot uz šiem jautājumiem, “uz dullo” secina, ka sasniegtais rezultāts ir labāks nekā 80% citu testu pildītāju.
Taču, ja ir vēlme iegūt sertifikātu, kas augsto novērtējumu apstiprina, ir jāmaksā nauda.
Tiesa, no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa nevarot iebilst, ka par pakalpojumu tiekot pieprasīta šāda summa. Katram pašam jāizvērtē, vai šī ir izklaide, vai viņš rezultātu uztvers nopietni.
Skepsi par šādiem testiem neslēpj LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska. “Godīgi sakot, mums ir Latvijā tikai viens standartizēts tests pieaugušajiem, intelekta mērīšanai. Šai brīdī normas jau ir novecojušas, būtu laiks iegūt jaunas,” saka Raščevska.
Latvijā veikt inteliģences koeficienta mērījumu varot tikai profesionāli psihologi, kuriem ir atbilstošs sertifikāts.
Eksperte uzsver, ka interneta testiem uzticēties nevajadzētu jo, pirmkārt, lai noteiktu objektīvu līmeni, testā jābūt vismaz 200 jautājumiem. “Katram testam ir standartizētas formas un veidlapas, kā ir atzīmēti šie mērījuma rezultāti un tad ir apraksts, kur viņš interpretē,” saka Raščevska. “Jo ir svarīgi arī interpretēt. Jo tikai profesionāli psihologi zina, ja vienā kādā skalā, piemēram, verbālā izpratnē jūs iegūstat 130 un atmiņas mērījumā 100 balles, tad profesionāls psihologs zina, ka viņš nedrīkst interpretēt kopējo summāro rādītāju,” bilst speciāliste.
