4. studija

Veižalkas upes mistērija

4. studija

Kavētāji pilda bibliotēku kasi!

Kur pazuda īpašums?

Informāciju par savu nekustamo īpašumu ieteicams pārbaudīt divreiz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vietnē “kadastrs.lv” atspoguļotā informācija par nekustamo īpašumu ne vienmēr sakrīt ar Valsts Zemes dienesta rīcībā esošo informāciju, tāpēc ieteicams to pārbaudīt divreiz. Par to pārliecinājās Ruta Madarāja, kurai pieder īpašums Smiltenē. 

Šobrīd gan vairs nav īsti skaidrs – cik daudz no apsaimniekotās teritorijas viņiem pieder.

“Pagājušogad no domes ieradās pļāvēji un nopļāva mums piederošo zemes gabalu, kas ir mums aiz mājas, nu, labi, nopļāva, paldies viņiem, nopriecājāmies vēl ar vīru, ka vīnogas nesastādījām, tā kā bijām ieplānojuši, šogad viņi nopļauj atkal,” stāsta Ruta Madarāja. “Un tad es piezvanīju vienam paziņam, kurš arī strādā domē, par citu tēmu, bet pie viena es viņam paprasīju: “Kāpēc jūs otro gadu pļaujat mūsu zemi?” Viņš saka: “Pagaidi, es ieiešu “kadastrs.lv”, viņš saka – nē, draudziņ, tā nav tava zeme.”

Tad nu arī Ruta Madarāja nolēmusi pārbaudīt informāciju “kadastrs.lv” un secinājusi, ka tur redzamais nebūt nesakrīt ar to, kas atbilstoši zemesgrāmatai pieder viņai ar vīru. Pazudusi ir ne vien zeme, bet arī vairākas būves.

“Izbrīnīja tas, ka var redzēt, ka tur ir šķūnītis, un tas ir pazudis, ir tikai divas garāžas un žāvētava palikusi. Tā ir viena lieta. Arī kurtuve, kas vienmēr ir apkurinājusi māju man vairāk nepieder – tikpat labi atnāk dome un pasaka: jauciet nost,” stāsta Ruta Madarāja. “Ir pagrabs, kuru mēs arī grasāmies tūlīt jau renovēt, bet kadastrā tā nav, jo pēc kadastra iznāk, ka tā robeža ir tieši gar mājas sienu, kaut gan īstā robeža iet tur vēl aiz pagraba, kalnā augšā, un tas arī uzreiz nojauc tos zemes plānus, jo izskatās, ka man tur aiz kalna vairāk nav.” 

Kadastrā neparādās arī neviena no mājas verandām. Kāpēc robeža šādi mainījusies? 

Valsts Zemes dienestu, kas arī ir atbildīgs par pieejamo informāciju “kadastrs.lv”, skaidroja – ēku kadastrālo uzmērīšanu veic Valsts Zemes dienests pēc būvju īpašnieku pasūtījuma. Aizbrauc, uzmēra pilnīgi visus objektus, ieskaitot inženierbūves, un reģistrē tos kadastrā. 

Tātad visām būvēm, kuras redzamas dabā, būtu jābūt atrodamām arī "kadastrs.lv". Taču, salīdzinot situāciju uz papīra, viegli pārliecināties par pretējo.

Sākotnēji Valsts zemes dienests izsaka pieņēmumu, ka varbūt pazudušās ēkas esot celtas patvaļīgi un nav ierakstītas zemesgrāmatā, taču, papētot to tuvāk, nākas piekrist Rutai – ēkas tik tiešām ir pazudušas.

“Konkrētajā gadījumā pēc zemes robežas uzmērīšanas secīgi ir bijusi arī ēku kadastrālā uzmērīšana, jeb tajā laikā būvju inventarizācija, un tas ir apmēram 90. gadu sākumā,” stāstīja Valsts Zemes dienesta Kadastra departamenta direktore Jana Supe. “Tad šī inventarizācija notika citādāk, daudz vienkāršāk, un visas ēkas neuzmērīja un arī neierakstīja zemesgrāmatā. Līdz ar to ir grūti izskaidrot, pieļauju, ka tie šķūnīši, kas nav pieminēti zemesgrāmatā, tika uzskatīti par mazākām vai kā citādāk, vai arī ir bijis kāds cits iemesls.”

Atbildot uz jautājumu par “pazudušajām” verandām un pagrabu, Supe skaidroja: “Pētot konkrētā īpašuma datus, mēs konstatējām, ka mūsu pusē Zemes dienestā ir notikusi datu kārtošana 1997.gadā un dzīvojamā ēka un saimniecības ēka ir apvienotas ar citām palīgēkām, kāpēc tas ir noticis, mums šobrīd, pēc aptuveni 20 gadiem, ir grūti komentēt. Attiecībā uz zemes vienības platību un konfigurāciju, mēs pārbaudījām datu atbilstību zemes robežplānam un konstatējām, ka tur nekādu nobīžu šobrīd nav. Dzīvojamā ēka ir nedaudz palielināta platībā, tāpēc vizuāli izskatās, ka zemes gabals ir mazliet mazāks.”

Tātad nepareizi plāni eksistē jau vairāk kā 20 gadu. Bet Valsts zemes dienestā skaidro, ka uz kadastru plānu nemaz īsti paļauties nevar – kadastra karte ir tapusi daudzus gadus uz dažādiem precīziem un ne tik precīziem mateirāliem. 

“Pamatdokuments darbībām ar īpašumu ir zemes robežplāns, un jebkurā situācijā pie darījumiem, kādām meža taksācijām, primāri ir zemes robežplāns,” skaidroja Zemes dienestā. 

No “kadastrs.lv” gan esot labums, ka jebkurš īpašnieks var redzēt sava īpašuma datus, kādi tie ir uzkrāti informācijas sistēmā un novērtēt situāciju arī pie kādiem darījumiem vai citām situācijām, kad ir nepieciešama informācija par īpašumu.

Valsts Zemes dienests gan sola kļūdu labot un Rutai Madarājai tagad atliek vien gaidīt paziņojumu, ka pārmērīšana ir notikusi un kļūdas novērstas.

“Mēs turpināsim izvērtēt šī īpašuma datus un būvju datus sakārtot atbilstoši šī brīža metodikai. Sakārtojot šīs ēkas datus, ko mēs arī veiksim konkrētajā gadījumā, arī tad zemes vienības konfigurācija izskatīsies tuvāk tām, kā ir robežplānā,” solīja Zemes dienestā. 

Lai nerastos problēmas ar sava īpašuma robežām un uz tā esošajām būvēm, ieteicams pārbaudīt informāciju “kadastrs.lv” un nepieciešamības gadījumā sazināties ar Valsts Zemes dienestu.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti