Rīta Panorāma

Latvijas skeletonisti gatavojas pasaules čempionātam Kēnigszē

Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Daci Āķi

Apkures sezona ar degošiem dūmvadiem un tvana gāzi

Ik gadu slimnīcās nonāk desmitiem ar tvana gāzi saindējušos cilvēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ik gadu Latvijas slimnīcās nonāk 40-60 cilvēki, kuri saindējušies ar tvana gāzi. Turklāt daļu no tiem, kuri rudenī aizmirsuši iztīrīt savus skursteņus, piemeklē ugunsnelaimes.

Toksikologs Roberts Stašinskis atgādina, ka tvana gāze ir gāzveida viela, kam nav nedz garšas, nedz smaržas, tāpēc to nav iespējams identificēt.

Uzņēmumā “Latvijas Gāze” stāsta, ka tvana gāze veidosies, ja tiek sadedzināts kurināmais, kurā ir ogleklis. To satur akmeņogles, malkas pagales, granulas, šķidrie naftas produkti un dabasgāze.

“Tvana gāze veidojas tad, ja pietrūkst sadegšanai nepieciešamā gaisa. Kamēr kāda krāsns vai apkures katls strādās, tikmēr gaiss ir nepieciešams. Tikko tas trūks, veidosies tvana gāze. Tikko ir neblīvumi un plaisas tvana gāze nonāk telpās,” stāsta AS “Latvijas Gāze” inženieris Andris Igovens. 

Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk 40-60 cilvēki, kuri saindējušies ar tvana gāzi. Sākotnējās pazīmes ir vājums, reibonis, slikta dūša, vemšana, sejas apsārtums. Diemžēl daļa cilvēku tvana gāzes vai piedūmojuma dēļ savās mājās tā arī vairs nepamostas. “Atrisinājums ir vienkāršs. Lai arī tas izklausās pēc reklāmas un lai cilvēki to uzskata par reklāmu, tvanu gāzes detektors ir nepieciešams ikvienā vietā, kur ir atklāta liesma,” saka Stašinskis.

Vienlaikus glābēji aicina regulāri uzmanīt savu apkures iekārtu tehnisko stāvokli un dūmvadus tīrīt ne tikai pirms apkures sezonas, bet vismaz vienu reizi arī ziemas laikā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija arī liecina, ka šogad netīrītu skursteņu dēļ ir izcēlušies jau 200 ugunsgrēku. Sodrēji pielīp pie dūmvadiem, apakšā krāsns tiek kurināta nepārtraukti. Rezultātā skursteni un māju pārņem liesmas.

“Pirmās pazīmes – parādīsies degošo materiālu izdalītas gāzes, kurām būtu jānonāk dūmvadā. Bet tās nonāks jau telpās. Var parādīties rūcoša skaņa un izejot ārā no mājas var redzēt, ka skurstenis dzirksteļo,” pazīmes uzskaita VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas komandieris Artūrs Putrālis.

Skursteņslauķi metāla krāsniņas sauc par savu lielāko ienaidnieku, jo lēnā degšanas režīmā skurstenis aizaug visātrāk. Tas nenozīmē, ka problēmas nevar rasties arī ar ķieģeļu vai podiņu krāsnīm. “Vecām ēkām vairāk par trīs stundām kurināt krāsni nebūtu ieteicams. Krāsns specifika ir tāda, ka tā uztur siltumu. Nav nepieciešams kurināt krāsni nepārtraukti,” bilst Putrālis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti