Sākoties gada tumšajam periodam, palielinās mājokļu zādzību risks. Valsts policijā par šo laika periodu statistikas nav. Tomēr Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks informēja, ka šī gada deviņos mēnešos zādzību gadījumi no privātmājām ir samazinājušies. Kopā reģistrēti 426 gadījumi. Visvairāk Rīgas reģionā, vismazāk Vidzemē.
Garnadži visbiežāk izvēlas izsist durvis vai logus, kā arī izspiest logu vai durvju ailes. Vēl izmanto arī otrā stāva logus vai balkonu, kas atstāts nedaudz vaļā vēdināšanai.
“Visbiežāk zagļi ir tendēti nozagt tās mantas, kuras ir visvieglāk aiznest. Tās ir dārglietas un nauda. Atsevišķos gadījumos ir nozagti seifi, kuri nav pienācīgi piestiprināti. Bieži vien viņi vienkārši ir nolikti. Labākajā gadījumā piestiprināti pie reģipša sienas. Šādos gadījumos noziedzniekiem nav nekādas grūtības seifu no sienas nolauzt un aiznest projām,” stāstīja Priednieks.
Policijā iesaka uzstādīt videonovērošanas kameras un ierīkot signalizāciju. Tas ievērojami atvieglos policijas darbu.
Drošības nozares kompāniju asociācija ir sagatavojusi ieteikumus, kā izvairīties no zādzības pirms tā notikusi. Piemēram, nevajadzētu atstāt vērtīgas lietas tuvu logiem vai pagalmā. Labāk turēt aizkarus ciet, un, dodoties prom uz ilgāku laiku, salikt vērtīgās mantas seifā un pagalmā neatstāt pilnīgi neko.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks stāstīja, ka “rudens laikā tumšajā periodā ir atkal lielāka aktivizācija, īpaši zādzībām no privātmājām, kur tumsas aizsegā ir vieglāk piekļūt, tas nav jādara pa nakti. To var izdarīt jau vēlākā pēcpusdienā, vakarā, kad jau tumšāks paliek. Līdz ar to tā problēma ir. Un tas, ko mēs no apsardzes puses rekomendējam, pirmkārt paļauties uz profesionāļiem un ieviest kādas apsardzes sistēmas.”
Bez ir vairāki pasākumi, ko katrs var darīt. Ikdienā ieteicams pārrunāt drošības nosacījumus ar bērniem – atgādināt neatstāt logus vaļā, aizslēgt durvis, kā arī nestāstīt cilvēkiem par mājās atrodamām lietām un neteikt adresi.
Vēl asociācijā iesaka prombūtnes laikā atstāt nelielu apgaismojumu vienā no telpām, kā arī pie mājas neaudzēt lielus krūmus. Garnadzis, iespējams, neizvēlēsies māju, kura ir pilnībā atsegta garāmgājēju acīm. Svarīgi ir arī neatstāt rezerves atslēgu zem paklājiņa, akmens vai puķupoda. Jo zagļiem šīs vietas ir labi zināmas.
“Tad drīzāk šo pārrunāt ar kaimiņiem. Tas arī ir mūsu ieteikums ar kaimiņiem draudzēties. Jo ir reizes, kad varbūt jūs neesat mājās, bet kaimiņi ir mājās. Jūs izbraucat uz nedēļas nogali vai ilgāk. Tad noteikti, ja ir labas attiecības ar kaimiņiem, viņus par to var informēt, parunāt, pateikt – mēs tagad no tās dienas līdz tai dienai nebūsim. Līdz ar to, viņi pievērš uzmanību. Un, ja viņi pēkšņi mana neierastas darbības pie jūsu dzīvesvietas un zina, ka jūs esat prom, tad viņi var pievērst tam uzmanību,” klāstīja Arnis Vērzemnieks.
Runājot par izbraucieniem uz vairākām dienām, Arnis Vērzemnieks iesaka būt uzmanīgiem arī sociālajos tīklos. Nevajadzētu publicēt informāciju ar to, kas mājās ir.
Piemēram, attēlus, kur redzams dārgs dators vai dimanta auskari. Tāpat nevajadzētu ziņot par ilgu prombūtni. Mūsdienās zagļi mēdz monitorēt sociālos tīklus, tādā veidā iegūstot informāciju, par periodiem, kad un kuru rajonu iedzīvotāji visvairāk dodas prom no mājām.
