„Mazie sunīši ar saimniekiem var doties veikalā tikai tad, ja tos tur rokās vai somā. Ja klients ielicis iepirkuma ratos, vai nu darbinieks vai apsargs aizrādīs, lai nepadraudētu ne sevi, ne citus,” stāsta veikala „Maxima” pārstāve Zane Udrase.
Viņa norāda, ka speciālie stiprinājumi ir pie lielākās daļas veikalu. Tāpat viņai nākas atzīt, ka nereti veikals sastopas ar situāciju, kad iedzīvotāji stiprinājumus lauž, tādēļ pēcāk tie ir jādemontē. „Mēs plānojam uzlabojumus šajā jomā,” viņa bilst.
Savukārt veikala „Rimi” pārstāvji izvēlējušies citu risinājumu „Pie veikaliem esam plānojuši izvietot velo stāvvietas,” saka „Rimi” pārstāve Inga Bite. Novērojumi liecinot, ka pircēji nereti novietnes izmanto arī mājdzīvnieku piesiešanai.
Pārtikas un veterinārajā dienestā gan norāda, ka pašlaik nav noteikumu, kas ierobežotu dzīvnieku atrašanos veikala telpās. Tomēr norāda, ka uzglabāšanas posmā pārtika jāaizsargā no piesārņošanas.
„Ir kafejnīcas, kur ir kaķi. Patērētājs izvēlas, vai viņš vēlas vai ne tādu uzņēmumu apmeklēt,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova. „Ir cilvēki, kuriem, ir alerģija uz suņu spalvām, tādēļ tā nav laba prakse, ka vietās, kur ir vaļēja pārtika, atrodas dzīvnieki,” viņa saka.
„Man liekas, ka vajadzētu ārpusē atstāt vai mājās. Nav patīkami, ka ieliek iepirkuma ratiņos,” par mājdzīvniekiem tirdzniecības vietās stāsta pircēja Ilona. Līdzīgu viedokli pauž arī Anda, kas saka, ka „viņi visur bāž savus šņukurus”.
Marčenkova norāda, ka vienīgais izņēmums varētu būt dzīvnieki, kas palīdz invalīdiem.