Kā daudzus autovadītājus, tā velosipēdistus un tuvējo māju iedzīvotājus satrauc uz ceļiem iegrimušie vai klabošie aku vāki, bet vai un kādi normatīvie regulējumi uz tiem attiecas, cik bieži tie būtu jāapseko un jāremontē?
Situācija atkārtojas ik pēc gadiem
"Baltezerā aku vāki kārtējo reizi ir izspēlējuši "foršos jokus": iegrimuši iekšā ceļa asfaltā, kā rezultātā smagās mašīnas braucot rada nenormālu troksni un nu jau arī vibrācijas – mājās sēžot pulksten 22 vakarā vai guļot, kad brauc smagais pāri [vākam], visa māja vibrē," stāstīja Mārtiņš Līcis-Līcītis, kurš vēlas, lai tiek salabots hidranta vāks. "Katra otrā mašīna, kas brauc, trāpa tajā akas vākā iekšā.
Nezinu, kurš ir vilcis tās līnijas, bet sanāk, ka ritenis iet tieši pāri tam akas vākam, kā rezultātā tas trieciens ir ļoti spēcīgs un ar katru reizi paliek arvien skaļāks."
Konkrētā lūka ir izbūvēta 2005. gadā. Mārtiņš ir vērsies pie hidranta īpašnieka, kas ir SIA "Rīgas ūdens". Situācija uzlabojās, bet tikai uz brīdi.
"Kāpēc tāda situācija ir radusies? 2021. gadā "Latvijas Valsts ceļi" ir veikuši satiksmes organizācijas izmaiņas," skaidroja Mārtiņš Zālītis, SIA "Rīgas ūdens" Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta vadītājs. "2021. gadā pārzīmējot satiksmes organizāciju, puse no lūkas ir nonākusi uz braucamās daļas un līdz ar to visa transporta slodze brauc pāri pusei no akas. Konkrēti par šo aku mēs pirmo sūdzību esam saņēmuši pagājušā gada jūlija beigās. Mēs veicām profilaktiskos darbus akai, atjaunojot blīvējumu starp lūkas vāku un rāmi, un mēs redzam, ka gads ir pagājis, sūdzība ir jauna, un mēs redzam, ka būs jāveic kādi citi pasākumi." Zālītis sola, ka hidrantu iznesīs zaļajā zonā un problēmu atrisinās līdz 1. oktobrim.
Tuvējo māju iedzīvotājiem tas ir atvieglojums, bet vai pastāv normatīvi par to, kādiem ir jābūt šiem lūku vākiem un cik iegrimuši tie drīkst būt?
"Svarīgi, lai lūka vai "rīdziņa" būtu vienā līmenī ar ceļa segumu, bet pielaide, kas attiecas uz lūkām, tas ir plus mīnus pieci milimetri, un tā ir prasība, kas ir jāievēro, nododot ceļu [lietošanā]," skaidroja RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.
Taču šī prasība attiecas tikai uz jaunām lūkām, pēc tam svarīgi, lai lūkas īpašnieks tās regulāri apsekotu, kā arī nepieciešamības gadījumā tās paceltu, it sevišķi tur, kur ir intensīva satiksme.
"Ir jāsaprot, ka dinamiskā slodze ir cikliska, tas ir kā mēs ar āmuru visu laiku sitam un sitam, un tas veicina šo nosēšanos. Daudzus bojājumus mēs nevaram pilnībā novērst, bet mēs varam minimizēt.
Šeit ir jāsaprot, ka lūka ir metāls un blakus esošais materiāls ir asfalts – divi krasi atšķirīgi materiāli."
LTV: – "Daudzviet iesēdums ir krietni lielāks, vai tas nozīmē, ka nav laicīgi veikta apsekošana? Viktors Haritonovs: – "Lūku var pacelt, un lūkas ir izveidotas ar teleskopisko mehānismu, tās var viegli pacelt un javu ielikt."
Svarīgi regulāri apsekojumi
Skaņas troksnis veidojas, kad metāls sitas pret metālu, un speciālists norādīja, ka to var risināt ar gumijas ieliktņiem vākos.
Ne jau tikai Baltezerā, daudzviet šīs lūkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas nozīmē, ka to īpašnieki jau sen tās nav apsekojuši.
Tāpēc iedzīvotājiem, kuriem lūku radītais troksnis rada neērtības, jāziņo Satiksmes departamentam vai arī jāvēršas pie komunikāciju tīklu apsaimniekotāja.
"Katram komunikācijas tīkla īpašniekam ir pienākums rūpēties par savas komunikācijas tehnisko stāvokli, tai skaitā arī lūkas vākiem," skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods. "Satiksmes departaments gadījumos, ja ir konstatējis, ka bojājums ir departamentam nepiederošai akas lūkai, norobežo šo aku, ja tā ir bīstama satiksmei, un tiek nodota informācija komunikāciju turētājam."
Piemēram, SIA "Rīgas ūdens" pārziņā ir aptuveni 37 tūkstoši lūku, un gada laikā tiek apsekotas ne jau visas, tikai aptuveni piectūkstoš lūku, taču, saņemot sūdzības, uzņēmums reaģējot, cik ātri vien varot. Taču – zināšanai – vai ir kāda robeža, kad ir skaidrs, ka lūka ir neatbilstošā tehniskā stāvoklī?
Akas izbūvētas tieši zem auto riteņiem; normatīvu nav
"Nav nekāda normatīva vai atskaites punkta, kurā brīdī skaitās tehniski sliktā stāvoklī aka," atbildēja SIA "Rīgas ūdens" Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta vadītājs Mārtiņš Zālītis. "Ja mēs redzam, ka iegrimums ir vairāk par pusotru centimetru, kas var radīt dinamiskus trokšņus, tad mēs, protams, veicam darbības.
Ir jāvienojas un jābūt labai komunikācijai gan starp ceļu būvniekiem, gan "Rīgas ūdeni" un visiem, kas uzstāda šīs kanalizācijas [akas], jo, manuprāt, nevarētu būt tā, ka brauc tur, kur ir akas vāks, jo tas ir neloģiski: gada laikā tās sāks krist iekšā no tām tonnām, kas [tur] brauc."
Tomēr Rīgā lūkas uz ielām ir izbūvētas precīzi zem automašīnu riepām. Diemžēl tās pārvietot ir dārgi un bieži vien pat neiespējami. "Pilsēta no savas puses ir skatījusies risinājumu par komunikāciju tuneļiem, kas ir risinājums un būtu izvietots zem braucamās daļas, bet ir skaidrs, ka šis risinājums ir pārāk dārgs un īsti nav rentabls," skaidroja Zālītis.
Tas, ko ikviens var darīt, ir jāziņo par šādiem iegrimušiem aku vākiem, lai ceļu uzturētājs vai tas, kuram akas vāks pieder, kaut ko lietas labā darītu. Bet ilgtermiņa risinājums ir šādus aku vākus no ceļiem dabūt nost, kad tiek veikti ceļu remontdarbi.
