ĪSUMĀ:
- Kad Bērziņi pirms 20 gadiem atguva īpašumu, vietvara aizmirsa ierādīt iebraucamo ceļu.
- Ilgus gadus viņi uz īpašumu brauca caur kaimiņu pagalmu, bet pirms 2 gadiem situācija mainījās.
- Arī mājai piešķirtā adrese eksistē tikai dokumentos, bet ne dabā, kas apgrūtina ikdienu.
- Vietvarā Bērziņiem ierādīja iespēju braukt pa kāpu zonu, bet ceļš tur nereti nav izbraucams.
- Pašvaldībā cenšas to atrisināt, uzlabojot ceļu, bet vides institūcijas to neļauj.
Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" sarunāja tikšanos ar īpašuma Kāpu ielā 10 saimnieci Žaneti Bērziņu. Lai nokļūtu īpašumā, populārākās ceļvežu lietotnes izmantot nevarēja, jo tās piedāvāja aizvest uz Kapu ielu. Kāpu ielas Salacgrīvā nemaz nav. No Bērziņas tika saņemta norāde braukt Zvejnieku parkā līdz vietai, kur savāc suņu atkritumus, nogriezties starp galdiņiem, kur cilvēki atpūšas, un tad droši "zem zīmes" braukt pa kāpām.
Žanetes ģimene īpašumu, kas atrodas pārsimt metrus no jūras, atguvusi 2000. gadā un pat iedomāties nevarēja, ka pēc 23 gadiem būs nonākusi tik neērtā situācijā, ka īpašumam nebūs ne adreses, ne arī normāla piebraucamā ceļa.
"Kad mūsu ģimene atguva īpašumtiesības uz zemi, dome aizmirsa ierādīt iebraucamo ceļu. Aizmirsa noteikt ceļa servitūtu,"
atklāja Žanete.
Sākumā ģimenei neesot bijis problēmu ar piekļūšanu īpašumam. Arī adrese bijusi cita, tā tagad piešķirta kaimiņu mājai. Tuvumā ir vairāki zemes īpašumi, tāpēc pašvaldība tos iekļāvusi detālplānojumā, kurā parādās Kāpu iela – kartē, nevis dabā. Bērziņu īpašumam ar prognozi, ka šāda iela kādreiz būs, tika piešķirta arī adrese – Kāpu iela 10, kas joprojām eksistē tikai dokumentos.
Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde skaidroja: "Nekur jau pašvaldība nav uzņēmusies tādas saistības šo ielu izbūvēt. Drīzāk mēs būtu sagaidījuši šo iniciatīvu no šīs ieceres realizētājiem. Viņi vērstos pašvaldībā, ka viņi gribētu šo ieliņu izbūvēt, un mēs savukārt nāktu pretī ar šīs ielas izbūvēšanu tik tālu, cik tas ir uz pašvaldības zemes."
Iecere izbūvēt Kāpu ielu, kas būtu Bērziņu ģimenes likstu atrisinājums, dokumentos iestrēgusi jau kopš 2006. gada. Bet nams Kāpu ielā 10 ir, un tajā dzīvo cilvēki.
"Mēs par to tā neuztraucāmies, vienkārši neiedomājāmies. Tā ir mūsu vaina, protams. Braucām 20 gadus pa kaimiņu īpašumu. Kaimiņiene neko neiebilda, viss bija kārtībā," atzina Žanete.
Pirms diviem gadiem, 2021. gada pavasarī, situācija krasi mainījās. Kaimiņiem pēkšņi vairs nepatika, ka caur viņu pagalmu brauc arī Bērziņu ģimene. 20 gadus ilgā draudzība tika norobežota ar aizsargbarjeru. Pašvaldība ieteikusi tiesāties par servitūta dibināšanu. Ģimene tā arī darījusi.
"Pirmā instance mums apmierināja prasību, servitūts tika nodibināts. Bet tā kā kaimiņiem ir kredītsaistības, tiesā netika pieaicināta banka. Tika iesniegta apelācija, un tad sākās pats interesantākais – pašvaldība mainīja savu lēmumu, izdeva izziņu otras puses advokātam, ka mēs drīkstam braukt pa kāpām. Tiesa to akceptēja un uzskatīja, ka mums ir piebraucamais ceļš. Tagad mēs varam braukt pa kāpām," stāstīja Žanete.
Pašvaldība ir ļāvusi ģimenei izmantot dabisku, gadiem ilgi eksistējušu brauktuvi, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorijā.
Ja tā ir vienīgā iespēja, kā cilvēks var nokļūt mājās, tad aizsargjoslu likums šādus izņēmumus pieļauj, skaidroja vietvarā.
Dabiskā brauktuve gan nenozīmē vienmēr dabisku un ērtu pārvietošanos. Atkušņa vai lietavu laikā pašiebrauktā pļava ir tik gluma un dubļaina, ka īpašumā nav iespējams ne iebraukt, ne ievest ko smagāku, piemēram, malku.
Saimniece pieļāva, ka arī operatīvo dienestu piekļuve īpašumam būtu sarežģīta: "Pirmkārt, es nemaz nemācētu pastāstīt, kā mūs atrod, jo adreses kā tādas nav. Ielas nav, adreses nav, es domāju, ka pa šādu ceļu... Es domāju, ka kādam citam būtu jāpaliek bez palīdzības, ja viņi te iestigtu."
Ģimene atkal lūgusi Salacgrīvas vietvaras palīdzību. Tā atzinusi, ka dabiskā brauktuve ekspluatācijai ar ikdienas slodzēm nav atbilstoša, tomēr nekas lietas labā netika darīts.
"Ja mēs oficiāli drīkstam braukt Latvijā pa kāpām, tad varbūt vajag sakārtot, lai var braukt pa viņām. Nu, ja var braukt," ierosināja Žanete.
Pašvaldībā "4. studijai" lika saprast, ka par Bērziņu ģimenes situāciju jau gadiem uztraucas un tur rūpi, taču pie visa vainīga birokrātija. Tā kā ģimenei šis ir vienīgais ceļš, kā nonākt līdz mājām, tad kāpu aizsargjoslu braukšanai izmantot drīkst, bet padarīt šo ceļu izbraucamu – nedrīkst.
"Gala rezultātā mēs tur neko nedrīkstam. Reģionālā vides pārvalde uzskata šo brauktuves uzlabošanu par būvdarbiem," uzsvēra Zunde. "Mēs mēģinām stāstīt – mēs neko nebūvēsim, mēs uzlabosim, taču tā atbilde ir melns uz balta rakstīts, ka viņi to uzskata par būvdarbiem. Līdz ar to nepieciešami visi šie saskaņojumi, ietekmes uz vidi novērtējums utt. Beigās arī varbūt vēl projektu paprasītu. Jo šī vienmēr ir bijusi ļoti sensitīva lieta – kaut ko kāpās, kaut ko kāpu aizsargjoslā [darīt]."
Tomēr vietvara solīja neatkāpties un pierādīt vides institūcijām, ka nevēlas kāpu zonā veikt būvdarbus, tikai nostiprināt brauktuvi. Zunde apstiprināja, ka šobrīd tiek turpināta sarakste ar attiecīgajiem dienestiem. Tāpat pašvaldība apņēmusies jau šonedēļ uzaicināt visus iesaistītos privātīpašniekus uz sarunām par Kāpu ielas izbūvi. Arī grantēts, ne bruģēts un apgaismots ceļš būšot lielisks risinājums, lai cilvēki varētu piekļūt saviem īpašumiem.
