Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece atzina, ka visbiežāk, saņemot izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, glābēji notikuma vietā vairs nevienu nepieķer, un kūlas dedzinātājus ļoti reti kad var pieķert.
Palkavniece atgādina, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta, tā ir bīstama, un tā ir arī aizliegta, jo pat no nelielas liesmas var izplesties ugunsgrēks vairāku hektāru platībā.
“Ja cilvēks redz, ka kāds dedzina, tas ir jāfiksē un par to ir jāinformē pašvaldības vai Valsts policija,” aicināja Palkavniece.
Viņa stāstīja, ka “nereti šie kūlas tipiskākie dedzinātāji ir ne tikai pensionāri, kas ik gadu laikā šādā veidā ir apkopuši teritorijas, bet arī bērni un pusaudži, kas spēlējās ar uguni, kā arī neuzmanīgi smēķētāji”.
Sods par kūlas dedzināšanu ir līdz 700 eiro, bet par teritorijas nesakopšanu, kā rezultātā var izcelties kūlas ugunsgrēks, īpašnieku var sodīt arī ar 700 eiro, bet juridiskas personas līdz 2900 eiro.
Datu valsts inspekcijas Personas datu apstrādes uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Kāršenieks raidījumam atzina - ja persona izdara administratīvo pārkāpumu, dedzinot kūlu, cits cilvēks ir tiesīgs šo konkrēto personu fiksēt video vai foto veidā un iesniegt šo materiālu tiesību aizsargājošā iestādē, konkrētajā gadījumā policijā.
Kāršenieks atzina, ka vismaz viņa praksē nebija gadījumu, kad šādu materiālu nevarētu izmantot kā pierādījumu.
Arī Valsts policija norāda, ka fiksētais pārkāpums tiks izmantots kā pierādījums, taču uzņemto bilžu vai video ar kūlas dedzinātājiem ir maz.
Tiesa, bieži vien fotogrāfijas, kurās fiksēti cilvēki, veicot kādu pārkāpumu, tiek publicētas sociālajos tīklos. Taču par to gan var sodīt pašu fotogrāfiju autoru.
“Ja persona ievieto bildes vai video tādā veidā, lai kauninātu to likumpārkāpēju sabiedrības priekšā, tad mūsu viedoklis un prakse ir tāda, ka šādu datu apstrādi mēs nepieļaujam, un, ja tāda datu apstrāde ir izdarīta, tad personu mēs saucam pie atbildības,” atzina Datu valsts inspekcijas pārstāvis.