Zināmais nezināmajā

Snaudošie un aktīvie pasaules vulkāni

Zināmais nezināmajā

3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips

Klimata pārmaiņas ietekmē arī darba vidi un to, kā strādājam

Ekstremāls karstums vasarā un biežas sniega vētras ziemā. Kā klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi?

Ekstremāli karstuma viļņi, kas vasarās būtiski ietekmē darba iespējas ne tikai ārpus telpām, bet arī iekštelpās, ir tikai viens no veidiem, kā klimata pārmaiņas ietekmē un nākotnē turpinās ietekmēt darba vidi – arī ekstremāla snigšana būs biežāka nekā līdz šim, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Vanadziņš vērtēja, ka pilnīgi precīzi, kā tas notiks, nevar zināt neviens, bet ir skaidrs, ka tas, kā cilvēki strādā, klimata pārmaiņu ietekmē mainīsies un jau sāk mainīties. 

Klimata pārmaiņas darba vidē arvien biežāk sāk radīt problēmas karstākajos gada mēnešos. Jau šogad tika fiksēti vairāki nāves gadījumi no pārkaršanas darba vietās karstuma viļņu laikā un, šķiet, ka šī vairs nav problēma tikai dienvidos, bet skar arī Eiropas vēsos reģionus. 

"Runājot par karstumu, faktiski tā lielā bēda ir, ka tas vilks līdzi izmaiņas darbinieku produktivitātē.

Ir jānodala tie kas strādā iekštelpās, un tie, kas strādā ārtelpās, kur tā jau nav viegli strādāt ar darba apģērbiem un aizsardzības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt organizāciju darba laiku, jo pa dienu nebūs iespējams strādāt," vērtēja Vanadziņš. 

Viņš uzsvēra, ka karstums ne tikai pazemina produktivitāti, bet palielina riskus pārkaršanai, karstuma dūrieniem un nieru slimībām, kas var beigties arī ar letāliem iznākumiem. Vanadziņš piekrita, ka cilvēks ir spējīgs pielāgoties, taču uzsvēra, ka pielāgošanās process prasa laiku. 

"Mēs jau arī pagājušajā vasarā tajās pirmajās karstajās dienās nebijām ļoti dzīvīgi, bet beigās jau tā kā sākām pierast, respektīvi, cilvēks adaptējas. Bet protams, ka adaptējas ļoti lēni, un runa ir par gadiem, visticamāk, vai daudziem mēnešiem. Un mēs nekad droši vien nejutīsimies komfortabli tajos +36 vai +42 grādos," viņš vērtēja. 

Kā glābējzvanu daudzi darba devēji uztver telpu dzesēšanas iespējas un kondicionierus, taču tieši kondicionēšanas sistēmās mēdz dzīvot dažādas baktērijas, tostarp leģionellas, kas atkal rada jaunus riskus darbiniekiem. 

"Tas nozīmē, ka tās ir papildus jātīra, jādezinficē, un daudzas no tām nav tā būvētas. Mums ļoti daudz kondicionēšanas sistēmu nav paredzētas tīrīšanai pēc to būtības, kas nozīmē, ka tur ir agresīvāka ķīmija nepieciešama vai dārgākas izmaksas," norādīja Vanadziņš. 

Darba drošības un vides veselības eksperts uzsvēra, ka karstuma viļņi nav vienīgā klimata pārmaiņu izpausme, kas ietekmēs darba vidi un tirgu. 

"Tur ir faktiski vairākas lietas, un karstuma viļņi ir tikai viena no daudzajām. Tikpat labi ziemā var būt ekstremāli aukstuma viļņi, kas ir otra galējība, vai, teiksim, ekstremāla snigšana, kas noteikti būs biežāka nekā līdz šim," uzsvēra Vanadziņš. 

"Ir daudzas lietas, kuras diezgan droši jau redzam, un arī uzņēmējiem, valstīm un valdībām būtu jāsāk par to domāt," viņš piebilda. 

Vanadziņš vērtēja, ka Latvijā gan dzīvojamo, gan biroja ēku fons "nav īpaši labs". Kamēr izmaksas bija salīdzinoši lētas, telpas varēja gan dzesēt, gan sasildīt pēc nepieciešamības, taču jau šobrīd energoefektivitāte spēlē arvien lielāku lomu. 

"Tas, uz ko droši vien ir jāgatavojas, ir tas, ka tiešām būs to "ekstrēmu" vairāk. Latvijas gadījumā tas nozīmēs, ka mums tiešām varētu būt mēnesis ar +40 vasarā un ziemā tikpat labi ar -28, kas nozīmē, ka telpām ir jāspēj nodrošināt gan siltumu, gan aukstumu, kas droši vien nemaz nav tik vienkārši," skaidroja Vanadziņš. 

"Mūsu konkrētajā situācijā varētu būt arī zināma problēma tā saucamie ezera vai jūras efekti un sniega vētras, respektīvi – ļoti spēcīga snigšana.

Tad ir jautājums, vai visas ēkas tam ir gatavas izturības ziņā. Mums ir slavenā Kolkas sniega vētra, kur metru 20 vai 40 uzsniga pa vienu vai divām naktīm, un tādu notikumu droši vien būs vairāk," viņš vērtēja. 

Klimata pārmaiņas, protams, ietekmē un turpinās ietekmēt arī darba tirgu un to, kuras profesijas ir vai nav nepieciešamas. Valstis, mēģinot cīnīties ar klimata pārmaiņām, piekopj zaļo kursu, kas ietekmē un maina ārkārtīgi daudzas nozares – cilvēkam, kas iepriekš raka ogles, tagad jāliek saules paneļi, sprieda Vanadziņš. 

"Lielākie cietēji faktiski ir zināmi. Mēs zinām tās jomas, kurās būs visgrūtāk, un tur jau nav nekādu lielu pārsteigumu. Tā nešaubīgi ir lauksaimniecība, jo būs brīži, kad nebūs iespējams laukā strādāt. Tā pilnīgi noteikti ir mežsaimniecība, respektīvi visa mežizstrāde. Un trešā nozare būs enerģētika – viss, kas būs saistīs ar sakaru nodrošināšanu, enerģijas ražošanu, pārvadi," uzskaitīja Vanadziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti