No vienas puses, kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi, – izvērtējot riskus un savas iespējas atmaksāt. No otras puses, kredīts varbūt tikai norāda uz skarbo patiesību, ka mēs vēlamo pirkumu nevaram atļauties, bet tik ļoti gribam, ka esam gatavi to iegādāties ar treknu uzcenojumu.
"Lielāki pirkumi jāplāno laikus, un par lielajām precēm cilvēki vienmēr var sev pajautāt – vai tas ir kaut kas, ko man vajag, vai kaut kas, ko es gribu?
Vai tas risina problēmu vai tikai ceļ kaut kādu statusu? Vai tas palīdzēs maniem finansiālajiem mērķiem vai traucēs? Tie ir jautājumi, ko der sev pajautāt, pirms pērc ko lielu," ieteica Vestmanis.
Patēriņa kredīti
"Par patēriņa kredītiem vienmēr esmu bijis skeptisks, un man vienmēr ir licies, ka cilvēki, kas patēriņa kredītus lieto ikdienā... drīzāk viņiem būtu jādomā, kā mācīties kontrolēt tēriņus, un visdrīzāk viņi par to daudz nedomā ikdienā, kā tos tēriņus kontrolēt," atzina finanšu analītiķis.
Viņš piekrita, ka var būt izņēmuma gadījumi, kad tikko iztērēti uzkrājumi, bet noticis kas ārkārtējs, tāpēc nepieciešams ātrais kredīts, taču, neskaitot šādu situāciju, patēriņa kredīti nav labs risinājums finansiālajām problēmām.
"Kopumā, domājot par patēriņa kredītiem, es īsti nevarēju izdomāt iemeslu, kur tas tiešām ir nepieciešams vārda tiešākajā nozīmē, jo, ja kaut kādi ārkārtas gadījumi parādās, tam vienmēr ir domāts trīs līdz sešu mēnešu drošības spilvens, ko izmantot," skaidroja Vestmanis.
"Turklāt, ja tu ņem patēriņa kredītu, lai izvilktu līdz mēneša beigām, tas bankas acīs ir milzīgs sarkanais karogs, ja iesi uz turieni mēģināt kaut kādas nopietnas lietas darīt," viņš atgādināja.
Kredītkartes
Atšķirībā no debetkartes, kuru izmantot vari tikmēr, kamēr beidzas uz tās esošā nauda un kontā ir nulle, kredītkarti vari izmantot arī vēl pēc tam, tērējot naudu, kuras tev nav jeb – aizņemoties.
"Kredītkarte, manuprāt, ir ļoti labs rīks pie nosacījuma, ka tu nekad nemaksā komisijas maksu par pārsniegto kredīta limitu," vērtēja Vestmanis.
Viņš skaidroja, ka ir dažādu veidu kredītkartes, kurām klāt nāk dažādi bonusi un bezmaksas labumi, kurus var iegūt, krājot punktus. Vienlaikus kredītkarte jāizmanto pareizi un aizņemtā summa vienmēr laikus jāatmaksā atpakaļ.
"Kas ir viens liels mīnuss, ko pamanīju, – sākot lietot kredītkarti, sāku vairāk tērēt naudu," atzina Vestmanis, norādot, ka šeit pašam sevi jākontrolē un ir ļoti viegli neapzināti iztērēt daudz naudas.
Līzingi un nomaksas
"Es atceros pirmo reizi, kad iegāju vienā veikalā un pamanīju, ka var paņemt bikses līzingā. 30 eiro bikses tu vari atmaksāt 12 mēnešu laikā. Tas man bija milzīgs šoks, līdz kam tā industrija ir aizgājusi," atzina finanšu analītiķis.
Viņš atklāja, ka savā uzņēmumā ir izmantojis bezprocentu nomaksas pakalpojumus, taču pats līzingu nekad nav ņēmis.
"Ja tu ņem līzingus vai nomaksas, tev rodas ilūzija, ka tev ir vairāk naudas, nekā ir patiesībā. Tad tu arī neapzināti sāc tērēt vairāk," uzsvēra finanšu analītiķis.
"Ja tev stāv līzingā ledusskapis, televizors, bikses un telefons, un kontā stāv daži tūkstoši eiro, tu jūties diezgan ērti – tev ir tie tūkstoši kontā, tu turpini naudu tērēt. Patiesībā tev varbūt konts ir nulle, un, ja apstāsies ienākumi, nemaz nevarēsi atdot visus līzingus, kas ir paņemti," viņš skaidroja.
Vestmanis, vērtējot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, līzingiem, nomaksām un kredītkartēm, norādīja, ka, ikdienā iegādājoties dārgas preces, vienmēr jācenšas ievērot zelta likums – ja to nevari nopirkt uzreiz, visticamāk, ka to nevari atļauties vai tev tas nemaz nav vajadzīgs.
