Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Raimondu Elbakjanu

Rīta Panorāma

Detektīvs Caps izmeklē pieminekļa nozagšanu

Eksperti: Ne visas grila ogles ir labas

Eksperti: Ne visas grila ogles ir labas

Grilēšanas sezona rit pilnā sparā. Tomēr izrādās, ka ogļu izvēlē cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem. Lai gan Eiropas Savienība noteikusi prasības, kādām ir jābūt kokoglēm, tas simtprocentīgi negarantē, ka tās nesaturēs nevajadzīgus piemaisījumus, piemēram, sēru.  

Ne visas ogles, uz kurām cilvēki grilē gaļu ir labas, pārliecināts Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Jānis Rižikovs. Par to, ka ar grilēšanai iegādātajām oglēm kaut kas nav kārtībā, var liecināt smarža un to izskats.

“Ar aci var noteikt. Jāizskatās pēc koka, kad pārlauž, iekšā spīd, un lūstot ir dzidra skaņa, bet dažām jau pēc smaržas jūt, ka tur iekšā ir sērs. Var redzēt, ka tā nav koksne, bet tas ir jau no kaut kā pagatavots, tur ir smalkumi vai zāles gabali,” stāsta Jānis Rižikovs.

Pārlieku liela sēra deva cilvēka organismā nav nekas labs. Tāpat ieteicams izvairīties no oglēm, kas ir brūnā krāsā. Tās var saturēt pārāk daudz gaistošu vielu –  būs liels karstums, bet ātri izdegs.

Lai gan Eiropas Savienība noteikusi prasības, kādām jābūt grila oglēm, realitātē bez rūpīgām analīzēm nevar pateikt, kāds ir to ķīmiskais sastāvs. Dzirdēti gadījumi par oglēm, kas pie mums ievestas no trešās pasaules valstīm, un tajās atrastas vecu dēļu un audumu paliekas. Institūtā ir redzētas arī ogles, kas satur mazutu.

Veselības inspekcija nepārbauda ogļu kvalitāti. Kvalitātes standarti eksistē, bet tie nav Veselības inspekcijas pārbaudāmo prasību skaitā. Inspekcija pārbauda tikai uzrakstus uz iepakojumiem un ogļu pavaddokumentus.

Pavārs Raimonds Zommers iesaka izvairīties no nekvalitatīvāko un lētāko ogļu iegādes. Viņam arī nav pārliecības, ka ogles, kas salīmētas ar dažādām saistvielām, ir kaut kas ļoti veselīgs. Lielākā problēma ir, ka, pērkot ogļu iepakojumu, nav īsti zināms, kas ''lācītim vēderā''.

Kvalitatīvām oglēm jābūt gana lielām, lai tās ilgi degtu, tām nevajag ost pēc sēra vai citas ķīmijas, un tām jābūt zilgani melnā krāsā.  Koksnes ķīmijas institūtā iesaka izvēlēties Latvijā ražotas ogles – nevis tās, kas iepakotas vai izgatavotas pēc kāda vietējā uzņēmuma pasūtījuma, bet tiešām ražotas. Tā kā pie mums lētākā ogļu izejviela ir baltalksnis, tad ar kvalitāti problēmām nevajadzētu būt.

Bet pagatavotās maltītes kvalitāti ietekmē ne tikai ogles, bet arī degšķidrums, ko lietojam.

“Lielākoties ir uz benzīna bāzes gatavoti degšķidrumi, vai arī tiek izmantots parafīns. Ne viens, ne otrs nav apmierinošs, man gatavojot, tāpēc ir degvīns, spirts, ko var izmanot, process ir tieši tāds pats – uzlejam uz oglēm, ļaujam iesūkties un aizdedzinām,” stāsta Raimonds Zommers. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti