Sākotnēji paaugstināta mitruma rašanos telpā iedzīvotāji parasti nemaz nepamana.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Jurģis Zemītis norādīja: "Mājai var rasties problēmas ar ventilāciju, jo tiek samazināta dabiskā gaisa caurplūde. Oriģināli vecām mājām paredzēts, ka gaiss un ventilācija nāks cauri neblīvējumiem, caur ēkas konstrukciju, gar logiem, dažādām spraugām."
Savukārt sertificēts būvinženieris Juris Biršs pauda: "Parasti ārā ir mitrāks gaiss, telpā – sausāks. Bet reālā dzīvē iznāk otrādi. Zupas, pamperi, dušas, vannas, siltais ūdens, mazi bērni, paši izstarojam mitrumu un tā tālāk. Telpā palielinās mitrums. Jums ir virtuvē gaisa atsūce prom no mājas. Vannas istabā, tualetē atkal ir prom no mājas. Kur jums ir tā vieta, kur gaiss nāk klāt? Izrādās, ka praktiski jebkurā normālā dzīvoklī, kurā ir 3–4 istabas, vismaz trīs istabās nepienāk gaiss klāt. Mēs izmainām gaisa plūsmu visā savā dzīvoklī."
Paaugstināts mitrums telpās var ietekmēt gan ēkas konstrukciju, gan cilvēka veselību, proti, dzīvoklī var parādīties pelējuma sēnīte.
Sertificēta alergoloģe Dace Kārkliņa skaidroja: "Pelējums ilgstošā kontaktā var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas. Sākot ar elpceļu saslimšanām, līdz pat dažādām neiroloģiskām saslimšanām.
Ventilācijas sistēmas uzstādīšana ir salīdzinoši dārgs pasākums. To parasti īsteno, veicot visas mājas rekonstrukciju. Ja mājā nomainīti tikai logi, tad jāmeklē citi risinājumi.
"Ja nav nekas iebūvēts, protams, var arī atvērt logus un tā būs vēdināšana. Tādā gadījumā labāk logus vērt vaļā īslaicīgi ar pilnu atvērumu, tādējādi ātri izvadot ārā lieko mitrumu, piesārņojumu," norādīja Zemītis.
Tomēr uz šo risinājumu pilnībā paļauties nevar. Sertificēts būvinženieris Juris Biršs iesaka pakešu logus papildināt ar ventilācijas restītēm.
"Es jums godīgi teikšu – man 30 gadus ir katrā otrā logā šīs restītes. Kā es viņas attaisīju pirms 30 gadiem, tā es viņas neesmu taisījis ciet," atzina Biršs.
Ventilācijas restītes ir salīdzinoši vienkāršs risinājums. Tām nav nepieciešams ne elektrības pieslēgums, ne filtri, ne sensori.
"Ir divas plastmasas plāksnītes, kuras reaģē uz gaisa mitrumu. Viena plāksnīte saņem gaisu no ārpuses, otra – iekšpuses. Ja ir zināms mitrums, plāksnīte griežas. Atveras vaļā eja, un nāk iekšā gaiss svaigs. Ja mitrums izlīdzinās telpā un ārā, tad veras ciet," viņš paskaidroja.
Šādas ventilācijas restītes iespējams uzstādīt gan jau dzīvokļos uzstādītajiem pakešu logiem, gan pasūtot jaunus logus. Svarīgi, lai katrā telpā ir vismaz viens logs ar šādām restītēm. Ja ziemas salā pie -20 grādiem šķiet, ka gar restītēm telpā ienāk pārāk vēss gaiss, tās ir iespējams manuāli aizvērt ciet.
