Daži padomi:
- Tautas metodes var izmantot kā papildu līdzekli.
- Veļa jāmazgā vismaz 55 grādu temperatūrā.
- Ziemā mēbeles var iznest ārā, vismaz -12 grādu aukstumā.
- Ķīmiskās apstrādes laikā iedzīvotāji nedrīkst atrasties dzīvoklī 4–5 stundas.
- Neslēpt no kaimiņiem un citiem līdzcilvēkiem, ka jūsu dzīvoklī iemājojušas blaktis.
- Nenosodīt un izturēties ar izpratni, vienlaicīgi pārbaudot savu dzīvesvietu.
Eksperti iesaka tautas metodes cīņā ar blaktīm vislabāk izmantot kā papildu, bet ne vienīgos līdzekļus.
Iemesls – blaktis ir viens no visgrūtāk iznīdējamiem kaitēkļiem pasaulē, kas bez ēšanas var izdzīvot pat gadu. Kamēr dezinsekcijas uzņēmums apstrādā dzīvokli un mēbeles, dzīvokļa īpašniekam jātīra citas savas iedzīves lietas.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka ieteica veļas mazgāšanu ļoti karstā ūdenī. "Virs 55 grādiem. Vai ar veļas gludināšanu papildus. Blaktis var iznīcināt aukstumā. Pie noteiktiem mīnus grādiem. Pie -12 viņas visas var nomirt. Ziemas periodā matraci var iznest uz balkona un dažu minūšu laikā viņas nomirst."
Etiķūdens, krustnagliņas un pat veikalos nopērkamie līdzekļi pilnībā blaktis neiznīdē. Tieši senioriem nereti šķiet, ka ar blaktīm tīri labi var tikt galā pašu spēkiem un speciālisti nav vajadzīgi.
"Vecāka gada gājuma cilvēki atceras, ka tajos padomju laikos bija dažādi krītiņi. Pūšamie dihlofosi vai kā tos sauca – vienu reizi varēja izpūst un no gultas blaktīm varēja tikt vaļā. Šādus produktus vairs neražo. Viņus nav atļauts ne ražot, ne izplatīt, ne izmantot viena iemesla dēļ – tie ļoti apdraud cilvēka veselību," skaidroja kaitēkļu apkarošanas uzņēmuma vadītājs Māris Ansviesulis.
Speciālisti cīņā ar blaktīm izmanto divas metodes – ķīmisko apstrādi un termoapstrādi.
"Pirmais – ķīmiskā apstrāde. Apstrādājam dzīvokli, gultas ar speciāliem preparātiem. Uzreiz ir jāsagatavojas, ka iedzīvotājiem no dzīvokļa būs jāiziet ārā uz apstrādes laiku – līdz 4–5 stundām," norādīja Ansviesulis.
Visvairāk jāuzmanās tieši tā saukto blokmāju daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Ja blaktis ir vienā dzīvoklī, ļoti liela ir iespēja, ka tās drīz būs arī kaimiņam.
Kaitēkļu apkarošanas uzņēmuma pārstāvis pauda: "Bloku māju dzīvokļi pa labi un pa kreisi būtībā ir savienoti ar rozetēm. Ja jūs un kaimiņš izņemsiet sienā ārā rozeti, varēsiet viens otram pamāt. Savukārt, ja abi kaimiņi gulēs pie vienas un tās pašas sienas un vienam būs blaktis, tad pastāv diezgan liela iespēja, ka šīs blaktis pārvietosies uz blakus dzīvokli pa rozešu vietu."
Ne visus padomus, ko sniedz eksperti, ir viegli ņemt vērā. Sabiedrībai līdz tam vēl augt un augt.
"Gultas blaktis nav tā lieta, ar ko katrs indivīds vēlētos lepoties. Bet patiesībā jābūt otrādāk – skaļi jākliedz. Jā, man viņas ir! Paceļam rokas augšā, mēģinām to risināt. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad mēs atgriežamies uz vienu un to pašu māju, bet dažādos dzīvokļos," pauda Ansviesulis.
Savukārt Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode norādīja – stereotips, ka blaktis var iemājot tikai pie zema sociālā slāņa iedzīvotājiem, ir pavisam aplams. Tās ikviens no mums var atnest somā vai ar apģērbu no viesnīcas, skolas, bērnudārza, darbavietas, lietoto apģērbu veikala un sabiedriskā transporta.
Balode ieteica kaimiņiem un līdzcilvēkiem nenosodīt, ja kādam mājās ieperinājušās blaktis. "Tas vairotu pozitīvo rezultātu. Mazinātu kautrēšanos. Ja mēs zinām, ka netiekam par to nosodīti kā viens dzīvoklis, kur šie insekti ir. Ka [netiek nosodīti, kā] tie cilvēki, kas netīrīgi dzīvo. Bet šie insekti var savairoties jebkurā dzīvesvietā," pauda Balode.
