Blumberga uzsvēra, ka iespēja ietaupīt siltumu ir atkarīga no tā, kādā mājā cilvēks dzīvo – privātmājā, siltinātā vai nesiltinātā daudzdzīvokļu mājā.
"Cilvēks, kas dzīvo privātmājā, var pats pieņemt lēmumus, ko darīt, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu. Siltums tiek tērēts primāri divām lietām – karstajam ūdenim un apkurei. Mēs varam neiet vannā, bet iet dušā, varam pieskatīt, lai bērni slēdz krānu, kad tīra zobus. Privātmāja arī ar apkuri var darīt salīdzinoši daudz – pats var lemt par siltināšanu, var lemt neapdzīvot daļu mājas, var pazemināt temperatūru, braucot uz darbu," ieteica Blumberga.
"Savukārt daudzdzīvokļu mājas ir kā slazds. Ja paveicas un cilvēks dzīvo mājā, kur iedzīvotāji sarunājās un spēj vienoties, ko kopā darīt, tad arī alokatori ir vismaz ārkārtas risinājums," viņa vērtēja.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders gan atgādināja, ka pirms alokatoru uzstādīšanas (siltummaksas sadalītāji, ko daudzdzīvokļu ēkā dzīvokļos uzstāda uz sildķermeņiem (radiatoriem)) ir jāveic izvērtējums.
"Jau gadu ir pienākums veikt izvērtējumu, vai šo alokatoru uzstādīšana atmaksājas. Ja izvērtējums ir pozitīvs, ka tas atmaksājas, ir jāuzstāda šādi alokatori. Par to jālemj dzīvokļu īpašniekiem. Ir cilvēki, kas ir veikuši šādus aprēķinus, bet vairums, protams, to nav darījuši," viņš skaidroja.
Jāatceras arī, ka alokatoru uzstādīšana pati par sevi ietaupījumu nesniegs. "Visvienkāršākais ir samazināt temperatūru, tas ir pats vienkāršākais un dod ietaupījumu. Jo alokatori arī paši par sevi neko neietaupa, tas ir veids, kā cilvēki var samazināt temperatūru dzīvoklī, regulācijas un uzskaites iespēja," Auders uzsvēra.
Blumberga piekrita, ka temperatūras samazināšana ir efektīvākais veids, kā ietaupīt. Viņa novērojusi, ka bieži vien cilvēki sūdzas, ka daudzdzīvokļu mājās ir pārāk silts – pat virs 24 grādiem.
Šādos gadījumos obligāti jāvēršas pie pārvaldnieka, lai temperatūra tiek samazināta, uzsvēra Blumberga, jo viens grāds, tie ir 5–8% enerģijas patēriņa.
"Galvenais noteikums – visur, kur mēs varam samazināt temperatūru, mēs to mēģinām darīt un sev uzdot jautājumu, vai tiešām dzīvot šortos un T kreklā kā pludmalē vasarā, vai tiešām tā ziemā ir vajadzīgs? Varbūt var uzvilkt kaut ko vairāk mugurā un temperatūru samazināt kaut vai par grādu," viņa sprieda.
Tāpat maldīgs mēdz būt uzskats, ka ir jāapsilda arī kāpņu telpas un tajās ir nepieciešami radiatori, citādi veidosies mitrums un pelējums. Blumberga uzsvēra – ja nebūs mitruma avota, mitrums vai pelējums neveidosies.
"Es domāju, ka koplietošanas telpās radiatorus nevajag. Es pati dzīvoju tādā mājā, kurā radiatori nekad nav bijuši kāpņu telpā, un mums nav nekādu problēmu," viņa norādīja.
Auders gan atzina, ka radiatoru atslēgšana varētu nebūt vienkārša, ja tie ir saslēgti kopējā sistēmas ķēdē, bet par to ir vērts painteresēties.
