Organizācijas "Novatore" pētījumā jeb "Baltijas dzimumu līdztiesības barometrā 2022" aptaujā par dzimumu līdztiesību 93% atzina, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tad, kad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto vērtēja, ka tāda patiešām pastāv.
"Šie dati noteikti ir labs atskaites punkts, lai mēs diskutētu par šīm tēmām, lai mēs izietu no saviem burbuļiem ārā.
Pat ja mums liekas, ka mūsu draudzeņu, kolēģu lokā un kolektīvā viss ir kārtībā, paskatāmies mazliet plašāk – 37% sieviešu ir reāli saskārušās ar diskrimināciju," uzsvēra Lejiņa.
Viņa skaidroja, ka arī faktiskā situācija norāda uz diskrimināciju, piemēram, atšķirību atalgojumā par vienu un to pašu darbu sievietēm un vīriešiem. Dažādās nozarēs, profesijās atšķirība var būt no 15 līdz pat 30 procentiem.
Vadītāju atlases kompānijas "Pedersen & Partners" vadošā konsultante Inga Ezera vērtēja, ka, lai gan problēmas pastāv, sievietēm Baltijā, salīdzinot ar citām kultūrām, tomēr ir lielākas iespējas darba tirgū.
"Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli, –
trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmenim, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt," norādīja Ezera.
Viņa skaidroja, ka, meklējot pretendentu vadītāja amatam, viņas pārstāvētais uzņēmums sākumā apzina nozares tirgu un uzņēmumus, kuros varētu būt vadītājs ar vajadzīgajām prasmēm, un izveido "garo sarakstu" ar pretendentiem.
Kad izraudzītos 200–300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki par sievietēm.
"Sievietes saka – nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, – vīrietis būs vairāk ar tendenci, ka tāpat varētu aprunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci – nē, paldies," skaidroja Ezera, aicinot sievietes uzdrīkstēties.
Viņa atzina, ka uzdrīkstēšanās, kas patiesībā noder jebkurā dzīves jomā, ir jātrenē, tāpat kā jātrenē prasmes un jāiegūst pieredze.
"Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Ezera.
"Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas, un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas klusēs sapulcē. Bet vīrietis tajā pašā laikā, – viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, izteiksies un kļūs pamanāmāks," viņa skaidroja.
Lejiņa gan norādīja, ka ar pārmaiņām tikai individuālajā līmenī, kad sieviete trenē savu pašpārliecinātību, pārliecību, uzdrīkstēšanos, vien nepietiek, – vainu nevar uzvelt tikai uz sievietēm, jābūt nodrošinātai arī atbilstošai videi uzņēmumos.
"Tas nozīmē, ka mēs pamanām, ka sievietei ir līderības potenciāls uzņēmumā, un, kad esam pie galda sapulcē, mēs jautājam viņas viedokli, mēs viņu nepārtraucam," skaidroja Lejiņa.
"Vajag skatīties arī sistēmiski, vai organizācijai ir dažādības politika, vai atalgojums tiešām ir vienlīdzīgs, vai mums ir vienlīdzīgas iespējas, vai mēs apzināti definējam, ka mums ir vajadzīga [dzimumu] dažādība valdēs un dažādos amatu līmeņos," viņa uzsvēra.
