Eksperimenta ideja bija pierādīt dzīvē, ka šķirot ir jēgpilni, ka tas, pirmkārt, iedzīvotājiem samazina atkritumu izvešanas izmaksas, bet, otrkārt, sniedz labumu dabai un samazina cilvēka atstātās ekoloģiskās pēdas nospiedumu, stāstīja Levics.
“Mums nozarē strādājošajiem tas nebija nekāds pārsteigums, bet mēs vēlreiz pārliecinājāmies par to, ka faktiski pusi no tiem atkritumiem, ko izmet, var relatīvi viegli, cilvēkiem saprotami sašķirot un izmest dalīti,” viņš skaidroja eksperimentā secināto.
Atkritumu apsaimniekotājs uzsvēra, ka šķirojot tiek samazinātas izvešanas izmaksas, jo tādējādi atkritumu konteineri pildās lēnāk, bet stikla un iepakojuma konteineru izvešana ir bez maksas.
Tāpat arī bioloģisko atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto.
Levics atgādināja, ka šķirojamie atkritumi iedalās trīs grupās – stikls, papīrs un plastmasa jeb iepakojums un bioloģiskie atkritumi. Kamēr stikla un bioloģisko atkritumu šķirošana šķiet diezgan vienkārša, iedzīvotājiem bieži rodas jautājumi par papīru un plastmasu.
“Ir gan papīra, gan plastmasas iepakojums – šeit sākas nianses. Pamatā visvieglāk saprast ir tad, ja atceramies vienu lietu – iepakojums. Ja tas ir maisiņš, kartona kaste, jebkāda veida šampūni, sadzīves ķīmijas, daudz visādas pudelītes, to visu var mest, jo tas ir iepakojums,” ieteica Levics.
Tāpat viņš atklāja, ka drīzumā Rīgā būs uzlabota situācija ar šķirošanas konteineru pieejamību – ar 9. martu stājas spēkā jaunie Rīgas saistošie noteikumi, ka pie daudzdzīvokļu mājām būs obligāti jābūt šķiroto atkritumu konteineriem: pie nama ar vairāk nekā 10 dzīvokļiem – stiklam, un pie nama ar vairāk nekā pieciem dzīvokļiem obligāti jābūt izmetamā iepakojuma konteineriem.
