Ar savas dzimtas ģerboņa tapšanas vēsturi LTV raidījumu “4.studija” iepazīstina slavenās Stradiņu dzimtas pārstāvis – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Pēteris Stradiņš. Viņš stāsta, ka ideja par dzimtas ģerboni pieder viņa tēvam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Viņš pirms 20 gadiem kopā ar mākslinieku Gunāru Cilīti radīja dzimtas emblēmu, kas ņemta par pamatu pēc heraldikas noteikumiem tapušajam ģerbonim.
Pēteris Stradiņš stāsta par dzimtas ģerbonī redzamajiem simboliem: “Strazdi, kas simbolizē uzvārdu. Ozols, kas simbolizē Sēliju, Viesīti. Divi pilieni, kas simbolizē gudrību. Un devīze: piliens drupina akmeni.”
Dzimtas emblēma ar mākslinieka palīdzību pārtapa ģerbonī. “Ārkārtīgi veiksmīgi māksliniekam izdevās ideju varbūt pat papildināt ar “s” burtu, kas ir gan mūsu dzimtas pirmais burts, gan Sēlija, gan zinātnes simbols,” stāsta Pēteris Stradiņš.
Heraldikai kā krāsu un simbolu valodai Latvijas teritorijā ir sena vēsture – jau kopš viduslaikiem. Lai dzimtas ģerbonis taptu saskaņā ar noteikumiem, sākumā ir dialogs starp mākslinieku un ģerboņa dibinātāju.
Viens no galvenajiem noteikumiem – heraldikā izmantojamās krāsas un to salikumi. “Ir tikai piecas krāsas: melna, zila, zaļa, sarkana un purpura. Divi metāli: zelts un sudrabs. Atkarībā no tā, kā tiek drukāts, zelts var būt dzeltens, bet sudrabs – pelēks, bet tie ir metāli,” skaidro heraldiskais mākslinieks Edgars Sims.
Pats būtiskākais ģerboņa tapšanā – tam jābūt tik oriģinālam, lai to nevarētu sajaukt ne ar vienu citu. Visbiežāk latviešu dzimtu pārstāvji ģerboņos par katru cenu vēlas redzēt sauli, ozolus un upīti.
“Vajadzētu attēlot kaut ko, kas ir pāri laikiem. Saistītu ar uzvārdu, ar dzimtu, tās īpašībām. Mazāk profesijas, jo profesijas cilvēkiem var mainīties. Ģerboņa dibinātājs var būt strādnieks celtniecībā, bet mazbērni var būt baletdejotāji,” stāsta mākslinieks.
Ģerboņa saturam nav obligāti jābūt ļoti nopietnam, tas drīkst būt pat nedaudz ekscentrisks.
“Profesoram Valdim Pīrāgam ir ģerbonis, kur vairogā ir pīrādziņi. Un tie ir izkārtoti Viesītes municipālā ģerboņa veidā, kā tur ir izkārtotas zīles. Tā ka tas perfekti parāda gan ģeogrāfisko, gan uzvārdu,” stāsta Sims.
Pēteris Stradiņš savas dzimtas ģerboni ir reģistrējis pagājušā gada rudenī. Pagaidām ģerboņa vienīgais uzdevums būt glīti ierāmētam būt pie sienas. “Ideja ir dzimtas identitātes ideja, kas iet caur paaudzēm. Pielietošana var būt dažāda. Vizītkartēm, uzlīmēm pagaidām nav un nav arī plānots,” stāsta Pēteris Stradiņš.
Tikmēr heraldiskais mākslinieks Sims norāda, ka dzimtas ģerboņi ir paliekoša vērtība: “Tā ir lieta, kas pāraugs mūs visus. Mēs jau sen vairs nebūsim, bet to turpinās lietot bērni, mazbērni, mazmazbērni un atcerēsies to vienu cilvēku, kurš ir izveidojis un piereģistrējis ģerboni.”
