Gundega Miķelsone pastāstīja, ka konflikts aizsācies, kad uzbrucis kaimiņu suns, kurš brīvi staigājis apkārt – tostarp arī pa viņu teritoriju. Kaimiņi par Miķelsonu iebildumiem neesot likušies ne zinis, tādēļ Gundega ar vīru meklēja palīdzību policijā.
“Saņēmām brīdinājumu, ka, ja mēs vēlreiz kaut ko iebildīsim, tad mūs no šejienes padzīs. Sākumā neuztvērām to nopietni, jo kā tad cilvēku var padzīt no viņa īpašuma, bet vēlāk sapratām, ka kaimiņi ar to bija domājuši neciešamu apstākļu radīšanu,” teica Gundega.
No 2019. gada aprīļa kaimiņi esot sākuši atskaņot skaļu mūziku. Kā stāstīja Gundega, sākumā no rīta līdz vakaram skanējuši Krievijas hiti, bet vēlāk kaimiņi mainījuši taktiku un mūziku ieslēguši brīdī, kad Miķelsoni izgājuši ārā.
Sieviete atkal vērsusies policijā. “Diemžēl mums atbildēja, ka viņi mums palīdzēt nevar, jo izrādās, šāda rīcība ir tiesiska,” skaidroja Gundega.
Tad Miķelsoni sākuši savā teritorijā klausīties Mocarta “Rekviēmu” un uz kādu laiku panākuši, ka īpašumā bijis klusums, bet – ne uz ilgu laiku.
Raidījums “4. studija” vērsās arī pie kaimiņiem, lai noskaidrotu, kas par iemeslu tādai skaļai muzicēšanai. Kaimiņiene Daina Pelēce paskaidroja, ka, darbojoties garāžā vai dārzā, viņiem vienkārši patīkot klausīties mūziku un ar blakus mājas iedzīvotājiem tam neesot nekādas saistības. Arī policija, pēc kaimiņienes teiktā, nekādu pārkāpumu neesot konstatējusi.
“Tas nav nekāds mērķis – kādam kaitēt ar mūziku. Mums vienkārši patīk pašiem mūzika, un, jā, mēs viņu klausāmies!” sacīja kaimiņiene.
Nesaprašanās kaimiņu starpā esot sākušās līdz ar blakus kaimiņu ievākšanos pirms diviem gadiem, un sūdzības esot dažādas.
Atrisināt kaimiņu ieilgušos strīdus un konfliktus nav televīzijas raidījuma spēkos. Taču, ko iesākt, ja savā lauku teritorijā regulāri dzirdat nevis putnu dziesmas, bet gan kaimiņu vareno mūziku?
“Ja mēs runājam par privātmājām, tad tas regulējums ir praktiski tāds pats, kā tas būtu dzīvokļos.
Proti, konkrēta trokšņošanas aizlieguma pēc pulkstens “kaut cikiem” jau vairākus gadus nav.
Viss, kas cilvēkam, kurš vēlas skaļāk atskaņot mūziku vai sarīkot kādu skaļu ballīti, ir jāatceras, ka viņš ar savu rīcību nedrīkst traucēt apkārtējiem. Proti, ikvienam ir tiesības uz privāto dzīvi, ikvienam ir tiesības arī ballītes rīkot, taču neviens, īstenojot šīs savas tiesības, nedrīkst aizskart citu tiesības uz mieru,” norādīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Vai ir paredzēti kādi sodi un atbildība par to, ja tomēr citu tiesības uz mieru ir aizskartas?
“Tieša atbildība par trokšņošanu nav paredzēta, taču ir tāds pārkāpums, kas saucas “sīkais huligānisms”, un tas arī ir tas, ko mēs šādās situācijās piemērojam.
Bet, nu, lielākoties, mēs viņu piemērojam, ja viena vakara gaitā policija tiek izsaukta vismaz divas reizes,” skaidroja Sadovskis.
No sākuma policija izskaidro cilvēkam, ka viņš citiem traucē. Ja tas netiek ņemts vērā un uzreiz pēc policijas aizbraukšanas atkal tiek atskaņota skaļa mūzika, tad otrajā reizē sods tiek piemērots. Kā skaidroja policijā, otrā reize tad jau ir kā pierādījums, un tad ir pamats saukt skaļos kaimiņus pie atbildības. Šajā gadījumā nekādi decibelu mērījumi gan netiekot veikti – tas tiek darīts tikai tad, ja ir kādi industriāli trokšņi jeb trokšņu piesārņojums.
