„Pat ja tā ir viena grāmata, mēs zinām to, ka skolu bibliotēkas ir ārkārtīgi priecīgas par šiem dāvinājumiem,” norāda apgāda „Jumava” pārstāve Sanda Freimane. Viņa stāsta, ka nav atsevišķas statistikas, cik skolām šajos gados uzdāvinātas grāmatas. Esot ļoti daudz. Turklāt daudzas skolas rīkojot „Draudzīgā aicinājuma” pasākumus pēc savas iniciatīvas.
„Mēs esam ļoti priecīgi, ka vilnis kļūst aizvien lielāks un ka skolas pārņem iniciatīvu, organizē un rīko pasākumus varbūt lokālā mērogā, bet tajā pašā laikā tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo
galvenais virsuzdevums ir un paliek grāmata.
Tā ir grāmata, tā ir lasīšana, tā ir skolas bibliotēkas fonda papildināšana, un galvenais uzdevums jau ir piepildīts,” stāsta Freimane.
Viena no skolām, kurā šonedēļ jau norisinājās "Draudzīgā aicinājuma" pasākums, ir Ogres Valsts ģimnāzija. Skolai uzdāvināja aptuveni 70 grāmatu. Atkarībā no pašvaldību palīdzības, skolu bibliotēkas ir uzkrājušas pietiekoši grāmatu, norāda Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Aina Bērce. Šogad skola svinēs 25 gadu jubileju un absolventi dāvinājuši grāmatas vienmēr.
„Diezgan jauka tradīcija, kad nāk absolventi, vienmēr atnes kādu grāmatu. Mums jau ir arī savi izauguši gan grāmatu autori, gan tulkotāji un viņi noteikti atnāk, padalās ne tikai ar bibliotēku, bet padalās arī ar saviem skolotājiem, kā pateicību par to, ka viņi šeit ir ieguvuši prasmes un iemaņas, likuši pamatu savai tālākai nākotnei,” stāsta Bērce.
Skolas bibliotēkā dāvinātās grāmatas esot mazākā daļa. Kopumā tajā ir aptuveni 30 000 grāmatu. Skolā iepērk pārsvarā mācību grāmatas. Dāvinājumi palīdzot piepildīt bibliotēkas plauktus tieši ar daiļliteratūru.
Neatkarīgi no citām iniciatīvām katru gadu "Draudzīgā aicinājuma" dienai veltīti pasākumi notiek Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā.
„Man šķiet, ka pati ģimnāzija ir uzskatāms "Draudzīgā aicinājuma" idejas apliecinājums,” uzskata ģimnāzijas direktore Dace Eglīte.
Viņa stāsta, ka pirms 26 gadiem skola atdzima, arī pateicoties sabiedrībai:
„Uzņēmumi, organizācijas un arī privātpersonas, ārzemēs dzīvojošie latvieši ziedoja līdzekļus mēbeļu un mācību procesa nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegādei, dāvināja grāmatas, lai ģimnāzijai būtu sava bibliotēka, gleznas, lai veidotos estētiska vide.”
Ģimnāzijas bibliotēkā lielākā daļa daiļliteratūras un zinātniskās literatūras ir dāvināta. Bibliotēkas tapšanā nozīmīgs ieguldījums bijis tieši absolventiem, esošajiem skolēniem un viņu ģimenēm, stāsta skolas direktore: „Tā kā mums ir sadarbība un kontakti ar absolventiem, mums notiek dažādas tikšanās un dažādi sarīkojumi, kad piedalās absolventi, jā, ļoti bieži viņi nāk arī ar saviem dāvinājumiem skolai. Un īpašs prieks ir tajos gadījumos, kad, piemēram, mūsu absolventi ir, teiksim, aizstāvējuši savu doktora disertāciju un iesietā veidā savu doktora disertāciju uzdāvina arī savai skolai. Tie ir tādi ļoti īpaši mirkļi.”
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas bijušais direktors un "Draudzīgā aicinājuma" fonda priekšsēdētājs Jānis Endele 90.gados bija viens no tradīcijas atjaunotājiem. Taču šobrīd fondam priekšplānā izvirzījušies citi uzdevumi, piemēram, skolēnu intelektuālā potenciāla veicināšana.
„Jāņem vērā ir citas tehnoloģijas, kas ir jauniešiem daudz pievilcīgākas. Un informācijas ieguve vairāk uz informācijas tehnoloģijām aiziet nekā uz grāmatām. Bet tas nenozīmē, ka bērni grāmatu nelasa,” skaidro Endele.
„Jumavas” pārstāve Freimane stāsta, ka
jūt no skolām pieprasījumu tieši pēc daiļliteratūras, īpaši latviešu oriģinālliteratūras:
„Mums kā apgādam ir jāpopularizē šī grāmatu ideja, grāmatu lasīšanas ideja. Protams, ka mēs tomēr redzam sabiedrībā tendences tādas, ka tomēr sociālie mediji, internets ieņem vadošo lomu bērnu dzīvēs.”
Arī skolotājiem svarīgi parādīt jauniešiem konkrētu daiļliteratūras darbu, rosinot skolēnu lasīt, norāda Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore. Neesot noslēpums, ka skolēni lasot daudz vājāk un mazāk. Taču ir bērni, kas arī digitālajā laikmetā lasot pietiekami daudz. Tikmēr Ogres Valsts ģimnāzijas direktore skaidro, ka skolēnu projekti un zinātniski pētnieciskie darbi ir pamats, piemēram, bakalaura un maģistra darbiem. Avotu sarakstā tur joprojām galvenā loma ir grāmatai. Tāpēc skolai jāiemāca šīs grāmatas izmantot, jo tās būšot vajadzīga bērnu tālākai izaugsmei.
Latvijā "Draudzīgā aicinājuma" dienu 1935.gadā iedibināja toreizējais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994.gadā to atjaunoja "Draudzīgā aicinājuma" fonds.
