Kā labāk dzīvot

Darba ņēmējiem svarīga veselības apdrošināšana, bet izmaksas pieaug

Kā labāk dzīvot

Zāļu pieejamības problēmas turpinās

Iepakojuma depozīta sistēma darbojas jau gadu: tirgotāji vēlas to mainīt

Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau gadu; mazajiem veikaliem mēdz būt grūtības nodrošināt pakalpojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

1. februārī apritēs gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, taču mazo veikalu tīklu īpašnieki joprojām saskaras ar grūtībām. Vislielākā no tām – mazajos lauku veikalos nav vietas, lai pieņemtu taru, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja SIA "Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija" pārstāvis, veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts un Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs, veikalu tīkla "Lats" pārstāvis Raimonds Okmanis.

Kā liecina 2022. gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, depozīta sistēma ieņem arvien stabilāku vietu sabiedrības ikdienā. Aptauja rāda, ka 93% mājsaimniecību izmanto depozīta sistēmu. Kopumā sistēma darbojas labi, izņemot depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji.

"Ieviešot depozīta sistēmu, es uzskatu, ka principā netika ņemtas vērā lauku veikalu īpatnības.

Tika pieņemts likums, ka tara jāpieņem visos lauku apvidus veikalos ar platību ne mazāku par 60 kvadrātmetriem. Tātad principā veikalos ar 60 kvadrātmetriem bija obligāti jāsāk pieņemt tara, mazākos par 60 kvadrātmetriem, var pieņemt un nepieņemt – tas ir brīvprātīgi. Principā mums tas bija ļoti liels izaicinājums, un joprojām ir, jo veikalos ar 60 kvadrātmetriem vietas taras pieņemšanai ir ļoti maz," problēmu skaidroja Okmanis. 

"Kad tika slēgti īres līgumi ar veikalu telpām vai tās tika būvētas, šajā mazajā 60 kvadrātmetru telpā netika paredzēta taras pieņemšana. Risinājuma joprojām nav, jo veikalu platība tiek maksimāli noslogota. Tagad šī jaunā likuma dēļ ir vai nu jāsamazina sortiments veikalos, kas nozīmē, ka veikals paliek mazāk konkurētspējīgs, un mēs nevaram piedāvāt lauku apvidos vairs tik lielu piedāvājumu pircējiem, vai nu otrs variants ir īrēt papildu telpas, lai būtu vieta, kur pieņemt taru," viņš turpināja. 

Lai taru pieņemtu, sašķirotu un uzglabātu mazajos lauku veikalos, tam nepieciešami kā minimums papildu 16 kvadrātmetri, vērtēja Okmanis. 

"Skaidrs, ka mūsu tīkls un arī es personīgi esmu par zaļu vidi, par šķirošanu, bet tā problēma ir vēsturiski veidojusies no tā, ka, kā jau esam runājuši ar kolēģi [Okmani], ne viņš un viņa tīkls tika uzklausīts, ne mēs. Esmu interesējies dažādās asociācijās, kur arī bija ļoti grūta komunikācija par to, kā tad fiziski dabā izskatās šāda izmēra veikals, ko tad tas spēj vai nespēj," piebilda Lamberts. 

Ilgstoši mazajos veikalos tika iestrādāts princips, ka lielas noliktavas netiek veidotas – telpa tiek maksimāli izmantota, lai iekārtotu pēc iespējas lielāku preču zāli, lai izmantotu katru stūri produktu novietošanai. Līdz ar to arī esošās noliktavas ir mazas, un depozīta pieņemšanai vietas nav. 

"Līdz ar to mēs ilgstoši esam darījuši ko tādu, kas šobrīd iešāva kājā, jo noliktavas ir mazas. Ja mēs būtu vienā vai otrā tīklā izbraukājuši kādus veikalus, parādījuši tos kā piemēru, pastāstījuši un modelējuši tur šo [depozīta sistēmas] ieviešanu, tad, iespējams, kāds par to aizdomātos, bet man nav zināmi tādi gadījumi, kad tā būtu bijis," skaidroja Lamberts. 

Okmanis kā problēmas risinājumu piedāvā mainīt depozīta sistēmas nosacījumus, ieviešot izmaiņas, ka obligāti tara jāpieņem tikai tiem veikaliem, kas ir vismaz 300 kvadrātmetrus lieli, un pārējiem to darīt ir brīva izvēle. 

"Es uzskatu, ka veikaliem lauku apvidos, kam obligāti jāpieņem tara, ir jābūt tādiem nosacījumiem kā pilsētās – no 300 kvadrātmetriem. Un līdz 300 kvadrātmetriem var pieņemt un var nepieņemt veikals.

Jo likumā ir ļoti labi iestrādāts punkts, ka ir apdzīvotas vietas, kurās veikalu platība ir mazāka par 60 kvadrātmetriem, un tad šī taras pieņemšana jānodrošina pašvaldībai sadarbībā ar veikalu. Es uzskatu, ka tas būtu labs risinājums, lai sadarbībā ar pašvaldību tiktu risināts šis jautājums, jo tas ir uzkrauts tīri uz mūsu tirgotāju pleciem, kas ir papildu slogs," viņš skaidroja. 

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis šādam risinājumam iebilda, skaidrojot, ka tā tiks būtiski ietekmēta iespēja iedzīvotājiem lauku apvidū nodot taru. 

"Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šie 60 kvadrātmetri – ir tikai divas valstis, kur šis slieksnis ir tik augsts, tā ir Latvija un Lietuva. Igaunijā tie ir 40 kvadrātmetri, Somijā, Norvēģijā tas ir pirmais kvadrātmetrs. Īrijā, kurā depozīta sistēma vēl tiks ieviesta nākošgad, un Austrijā, kur sistēma sāks darboties 2025. gadā, tas arī ir pirmais kvadrātmetrs," stāstīja Stūrītis. 

"Šobrīd likums paredz, ka tirgotāji var veidot kopīgus pieņemšanas punktus,

un mums šādi piemēri ir, kad, vairākiem tirgotājiem apvienojoties un sadarbojoties, var nolikt kopīgu kiosku. Rūjienā jau no paša sākuma ir kiosks, kur apvienojušies trīs dažādi tirgotāji, un cilvēki, saņemot kuponu, paši izvēlas, kurā veikalā to atprečot," viņš norādīja. 

Lamberts un Okmanis gan nepiekrita, ka tas būtu veiksmīgs piemērs, jo Rūjienas gadījumā šiem veikaliem, kas apvienojušies, ir viens īpašnieks. 

"Es tikai ar šo piemēru gribēju ilustrēt, ka šādas iespējas ir un to likumdošana paredz, ka bez jebkāda saskaņojuma, tikai pašiem tirgotājiem vienojoties, šādus kopīgus punktus var izveidot. Cits jautājums ir, ka dažkārt tirgotāji nespēj vienoties, ir sastrīdējušies, vēsturiski nav labās attiecībās, un šeit ir grūti no malas palīdzēt, grūti ir kādam atnākt un tirgotāju vietā to izdarīt, bet šādas iespējas ir," skaidroja Stūrītis. 

Stūrītis uzsvēra – ja kvadrātmetru prasību paceltu līdz 300, tas novestu pie tā, ka ļoti daudzos lauku rajonos iedzīvotāji paliktu bez iespējas atgriezt depozīta iepakojumu. Jau šobrīd "Depozīta iepakojuma operators" ik pa laikam saņem sūdzības no iedzīvotājiem, ka konkrētās vietās un veikalos tas nav iespējams, un tas nav taisnīgi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti