Dēļu vai Buldurpungu iela – kā Rīgā rodas jauni ielu nosaukumi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Rīgā kopumā patlaban ir vairāk nekā 1800 ielu un ik gadu tām piepulcējas jauni nosaukumi. Vajadzība ieviest jaunus ielu nosaukumus vairāk saistīta ar adresācijas problemātiku, bet bieži kādus jaunus nosaukumus ierosina arī paši iedzīvotāji. Tikko apstiprināti tādi nosaukumi kā Vadžu iela, Buldurpungu iela, Senlejas iela, Bonaventuras iela un citas.

Priekšlikumus izvērtē un izvirza Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, kuras vadītājs Uldis Freimantāls stāsta, ka bieži priekšroka tiek dota vēsturiskiem nosaukumiem. Piemēram, Dēļu ielas nosaukumu atguvis ielas posms, kas savieno Mūkusalas ielu un Jelgavas ielu. Šāds nosaukums konstatēts jau 19.gadsimta kartogrāfiskajā materiālā.

„Šogad Rīgā būs jauni ielu nosaukumi, kas vienā gadījumā varbūt ir jauni, bet, piemēram, Dēļu ielas nosaukums ir vēsturisks. Cilvēki ļoti ilgojās pēc šī nosaukuma, jo tas ir arī saistīts ar praktiskām lietām. [..] Mums ir Braila iela, kas saistīts ar to, ka šī iela atrodas pie Neredzīgo pansionāta, kur arī bija nepieciešamība veidot adresātu optimizāciju [..],” stāsta Freimantāls.

Par Vadžu ielu turpmāk dēvēs ielas posmu starp Jaunciema gatvi un Garkalnes novadā esošo Ādažu ielu. Ielas nosaukums izvēlēts, pamatojoties uz priekšlikumu pārņemt nosaukumu no netālu esošā meža masīva - Vadžu sila.

Savukārt Jaunciema gatves posmā Rīgā būs Buldurpungu iela, kuras nosaukumu komisijas locekļi izvēlējušies saistībā ar Ķīšezera apkaimē esošo Buldurpungas līci.

Reizi mēnesī arī iedzīvotāji iesniedz savus priekšlikumus par ielu nosaukšanu vai pārdēvēšanu. Šoreiz iedzīvotāji kādā apkaimē rosinājuši apstiprināt nosaukumu – Senlejas iela. „Konkrēti Trīsciemā ir iedzīvotāji. Šāds priekšlikums bija izteikts jau 2012.gadā, kur iedzīvotāji izteica neapmierinātību ar ielu nosaukumiem un šķērslīnijām, kas esot bezpersoniski. Tad aktīvisti, biedrība, kas nodarbojās ar teritorijas apzināšanu, piedāvāja šādu nosaukumu,” par notikušo Trīsciemā stāsta Freimantāls.

Atzars no Brīvības ielas 446 turpmāk tiks dēvēts par Bonaventuras ielu. Nosaukumu jau pirms vairākiem gadiem rosinājis Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kura administrācija atrodas šīs beznosaukuma ielas galā. Tepat vēsturiski arī atradusies Bonaventuras muiža. „Pirmie raksti par šo muižu ir no 1582.gada. Par tās īpašnieci bija kļuvusi Nikolasa Mollera atraitne. Viņai bija dēls Bonaventura Mollers, kurš muižu mantoja 1625.gadā, kad muižu nosauca viņa vārdā [..],” par vēsturisko vietu pastāstīja muzeja izglītības un informācijas nodaļas pārstāve Līga Miklašēviča.

Noteikumi paredz, ka pēc domes apstiprinājuma jaunās ielu nosaukuma zīmes izgatavo un ierīko pašvaldības izpilddirekcijas. Savukārt iedzīvotājiem jārēķinās, ka šajās vietās divu mēnešu laikā tiks mainītas arī adreses. Tāpat līdz ar domes lēmumu aizvadītajā nedēļā jaunās ielas iezīmētas Rīgas oficiālajās kartēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti