Ar lūgšanām, gaišām domām un ūdens iesvētīšanu Daugavpils novada Višķu pagastā atjaunota viena no nozīmīgākajām pareizticīgo un vecticībnieku tradīcijām – Kunga Kristīšanas svētku svinēšana.
Višķos kopā pulcēšanās Kunga parādīšanās un Lielā ūdens iesvētīšanas dienā iepriekš notika pirms vairāk nekā 100 gadiem.
Svētajos rakstos svētku vēsture meklējama vēl senāk.
„Mēs atceramies, svinam un līdzpārdzīvojam atkal to notikumu, kad Kungs kristījās pirms iziešanas uz sprediķi 30 gadu vecumā. Gāja [viņš] Jordānas upē pie Jāņa Kristītāja, sava pravieša un priekšteča un saņēma no viņa kristību,” stāsta Daugavpils Borisa-Gļeba katedrālē priesteris Toms Šiklovs.
Mūsdienās Kunga Kristīšanas svētku tradīcijas gan ir mainījušās. Kopā ar reliģiskiem rituāliem koptas arī tautas ieražas. Latvijā pareizticīgie un vecticībnieki trīs reizes gremdējas ūdenī, tā savā veidā attīrot sevi no grēkiem un visa ļaunā. Atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa un katra reģiona laika apstākļu savdabības šos svētkus svin arī citviet pasaulē. Šiklovs zina, ka, piemēram, grieķi met krustu jūrā un tad tam skrien pakaļ. Serbi un bulgāri ar dūdām un bungām dejo upē un iet krusta gājienā pa upi.
Lai arī šogad ziema patiesi ir skarba un Kunga Kristīšanas dienā ir vējains un auksts laiks, Daugavpils apkārtnes iedzīvotāji svētītajā ūdenī gremdējas kuplā skaitā. Katram ir savs - īpašs nodoms un pieredzes stāsts.
Višķu pagasta iedzīvotājs Jāzeps, kurš svētajā ūdenī mērcējas pirmo reizi, saka, ka sajūtas esot - it kā eņģelis būtu basām kājām pār ķermeni pārgājis.
„Ir tāda iekšēja sajūta, kad tu saproti, ka tu esi gatavs. Ka tu esi gatavs pieņemt šo kristīšanas noslēpumu, attīrīt savu dvēseli. Atbrīvoties no kādiem grēkiem. Un ir iespēja kļūt labākam, sirsnīgākam un tīrākam,” uzskata Daugavpils iedzīvotāja Jeļena.
Priesteri uzsver, ka kristīšanas svētki ir centrālais notikums katra ticīga cilvēka dzīvē. Tāpēc ir svarīgi to ik gadu atcerēties un uztvert šos svētkus kā jaunas dzīves sākumu.
