Parasti notiek tā - cilvēks iestāda ābeli vai bumbieri un tad gaida ražu. Bet tik vienkārši laikam nav, koki ir arī jāveido.
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis stāsta, ka koki ir jāveido un ir dažādi laiki, kad to darbu darīt.
“Ir agrs pavasaris, kad, ja vajag, var veicināt augšanu. Tad veido un atjauno ražojošos zarus. Bet, kad tas ir izdarīts, dažkārt ir tā, ka zari un dzinumi aug ne tajās vietās, kur vēlams, un tad šobrīd pēc ziedēšanas ir laiks, kad var iet skatīties vainagā un izņemt ārā tos zarus, kurus nevajadzēs,” skaidro Rubauskis.
Ja to nedarīs, kokam saaugs pārāk biezs vainags, tas būs mitrāks, būs vairāk slimību un kaitēkļu.
“Bumbieri mēs esam griezuši pavasarī, un te jau veidojas dzinumi. Ja atļausim, baismīgs pušķis izveidosies. Ņemam jauno dzinumu, kas mums nav vajadzīgs, ar vienu rokas kustību laužam nost,” rāda Edgars Rubauskis.
Jāņem vērā, ka augļukoku vainagiem nevajadzētu būt pārāk kupliem, pretējā gadījumā apakšējiem zariem nepiekļūs pietiekami daudz gaismas.
Ir svarīgi nepieļaut, lai zari aug uz augšu, tas savā veidā sabiezina vainagu.
“Jo zars aug vertikālāk, jo viņš aug spēcīgāk, un tādā veidā viņš augs, nevis ražos. Horizontālie zari ir tie, kur plaukst pumpuri visa zara garumā vienmērīgi un veidojas mazi, īsi augļu zariņi, kas ražošanai ir noderīgi. Tie, kas veidos ziedpumpurus un kur būs arī raža vēlāk,” saka Edgars Rubauskis.
Tādēļ no vertikāli augošajiem dzinumiem būtu nepieciešams atbrīvoties.
“Vasaras laikā vienkārša rokas kustība - noplēšam, un tajā vietā jauns zars neveidosies. Ja arī veidosies, varam noplēst otrreiz mazos dzinumiņus, ko jau plēsām nost,” iesaka Edgars Rubauskis.
Šādā veidā pēc ziedēšanas jāiztīra arī ābeles un plūmes. Ja zari pavasarī tomēr tiek zāģēti, tad zāģējuma vietu būtu nepieciešams apstrādāt ar speciālu smērvielu, kamēr plēstajām brūcēm nekādās smēres nav nepieciešamas, tās pašas līdz rudenim aizaugs.
