''Vienkārši tas nav. Veikalā vai stādaudzētavā, kad esat iegādājušies ne tikai ābeli, bet arī bumbieri vai ķirsi, vai plūmi, sevišķi tādā gadījumā, ja ir tāda vice kā šeit, tad ... Pēc stādīšanas pavasarī jāveic vainaga ieveidošana jeb iegriešana vainagā. Apmēram metra augstumā virs zemes ar šķērēm virs pumpura taisni veidojam griezumu,'' rāda Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
Tas nodrošinās, ka zem griezuma notiks zarošanās un veidosies vainags. Šāda operācija nav nepieciešama stādiem, kuriem jau zari ir izveidoti stādaudzētavās. Jaunie augļkoki jāatbrīvo arī no nevajadzīgajiem dzinumiem:
''Mēs pieejam pie koka klāt, pieliekam savu kāju, ceļa augstums ir apmēram 60-70 cm. Zemāk par šo ceļa augstumu nevajadzētu atstāt nevienu dzinumu, nevienu jaunu zaru, jo tik zemu vainagu mums kokam nevajag. Vienkārši pieiet klāt un ar vieglu rokas kustību šādi nolauž visus jaunos pumpurus, kas nevajadzīgā augstumā aug.
Ar to gan jauno stādu apkope nebeidzas, jo jāatbrīvojas no galotnes konkurentiem.
''Kas ir galotnes konkurenti? - Tuvākie zari galotnei. Viens un otrs. Šos izlaužam ārā un atļaujam augt vienai galotnei. No šiem nākotnē veidosies zari, kas augs uz sāniem. Jā, te mēs varēsim izvēlēties ieveidot pamatzarus vai, lielākiem kokiem, arī skeletzarus,'' demonstrē Rubauskis.
Vienlaikus jāuzmanās no jaunā augļkoka ziedēšanas, norāda Rubauskis:
''Ja ir nopirkta un iestādīta vice, kas neveido dzinumus, bet sāk ziedēt, tad pirmā gadā nevajadzētu ļaut to darīt. Brīdī, kad redzam ziedus, plēšam viņus ārā.''
Jāizplēš visi ziedi, pretējā gadījumā kokam neveidosies īsti sānu zari. Līdz pirmajai ražai kādu laiku vēl vajadzētu pagaidīt. Šādi parūpējoties par jaunajiem augļu kociņiem, var cerēt, ka tie nākotnē būs ražīgāki un paši koki veselīgāki.
