Rīta Panorāma

Intervija ar Daini Kalnu, Viktoriju Pakalnieci un Irmu Pavāri

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Intu Palkavnieci

Dārza padomi: cīņa ar kurmi

Dārza padomi: cīņa ar kurmi

Kurmis mēdz izrakņāt visu dārzu. Šo dzīvnieku mēdz apkarot, pat salaižot viņa alās gāzi un pēc tam uzspridzinot. Šādi gan bojā iet kurmis un pat siltumnīca. Saprātīgākas metodes cīņai ar kurmi ir slazdi.

Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns gan saka, ka viens no variantiem ir nedarīt neko, jo "pārāk fanātiska cīnīšanās ar kurmi beigās jau rada psiholoģiskas problēmas".

"Noķert tu viņu nevari, viņš tevi kaitina, sacentrējies tikai uz kurmi, un nekam pārējam dzīvē laika vairs nepietiek," stāsta Svilāns.

Šādu ignorēšanas ceļu izvēlējusies arī dārzniece Marija. "Dārzā pašā viņš vispār neko nenodara. Viņš tikai vāc savas sliekas, kuras tur glabā pa ziemu. Bet, ja ir zālienā, tad zāliens vienkārši zaudē savu smukumu. Tad ir jāņem ķerra, lāpsta un jānorok. Nevajag ar grābekli to zemi izgrūstīt pa labi, pa kreisi un tad tur tādi melni pleķi stāv," stāsta dārzniece.

Tomēr gadās, ka kurmis tik ļoti sāk pārņemt dārzu, ka zemes saimnieks sāk meklēt kādu risinājumu. Viena no vecākajām metodēm ir bundžiņas vai plastmasas pudeles, kuras vibrē, kustas un rada troksni.

"Tā laikam, ir vecākā metode, kādu es atceros. Tiesa gan, es esmu dzirdējis visai skeptiskus viedokļus par to. Tur, kur to vibrējošo mietiņu ieliek iekšā, kurmis smuki izceļ savu kaudzīti un tas vibrējošais mietiņš ir turpat izgāzts blakus," pieredzē dalās Svilāns.

Viena no populārākajām metodēm ir slazdu likšana. Par efektivitāti norit diskusijas. Citiem sanāk noķert, citiem ne. Kurmjiem ir daudzas jo daudzas ejas. Slazdu labāk izvietot tur, kur kurmis pārvietojas visbiežāk. Uzmanīgi jāatrok ala un tajā jāievieto lamatas. Pārāk lielu bedri nevajadzētu veidot. 

Svilāns iesaka slazdu likt starp divām alām. "Galvenais, lai tas nebūtu īpaši traucējoši. Mēs varam uzlikt virsū spaini, zemi neberam, jo tad aizbērs alu ciet. Ko mēs varam izdarīt? Kamēr neviens no lakstaugu floras nodaļas kolēģiem neredz, nofenderēšu pāris lielas lapas," saka botāniskā dārza vadītājs un rāda - lamatas tiek apklātas, un atliek tikai gaidīt kurmi. Katram pašam jāizvērtē, vai viņš tiešām ir gatavs šādā veidā medīt kurmjus. Pirmkārt, tie ir dzīvas radības, un, otrkārt, brīva vieta tukša nestāv - pēc laika tur iemitināsies jauns kurmis vai ūdensžurkas. Iespējams, vieglāk ir tomēr kaut kā sadzīvot. Piemēram, dobes var veidot puķu podos vai zemes apakšējā kārtā ieklāt kādu sietu, lai kurmis netiek klāt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti