Sarkanā grāmata - fundamentāla publikācija
Sarkanā grāmata jau desmitgadēm ilgi ir kā ceļvedis Latvijas dabā, kas parāda, kuri no augiem un dzīvniekiem ir saudzējami. Šobrīd grāmata piedzīvo pārmaiņas, to labos un papildinās ar jaunu sarakstu.
Latvijas Sarkanajai grāmatai ir apmēram 50 gadus sena vēsture. Pati pirmā Sarkanā grāmata tapa 1980. gadā, tajā bija ierakstītas 119 dzīvnieku un 112 augu sugas. Grāmata bija paredzēta zinātniekiem, pētniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem.
"Mēs šodien izmantojam divdesmit gadus vecu Sarkano grāmatu, tādēļ uzsākts darbs pie pilnībā jaunas grāmatas izveidošanas," stāstīja Latvijas Universitātes pārstāve Maija Medne.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzskata, ka līdz šim Sarkanā grāmata ir bijusi ļoti fundamentāla publikācija. No putnu pētīšanas viedokļa Sarkanā grāmata būtu jāpārstrādā, jo daļa informācijas ir jau novecojusi.
"Dabā viss mainās straujāk par grāmatu izdošanu, tāpēc ceru, ka šis būs atspēriens regulārākai sarakstu atjaunošanai," sacīja Ķerus.
Dabas ainas daudzveidība mainās
Mainījušās ir ne tikai sugu populācijas, bet arī tas, pēc kādiem kritērijiem tās vērtē, lai iekļautu sarakstā. Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE for Species" koordinators Jēkabs Dzenis norādīja, ka ne visas apdraudētās sugas grāmatā iekļautas. Izveidots atsevišķs saraksts ar sugām, kas iekļautas normatīvajos aktos.
Domājot par sugām, kas būs jaunajā sarakstā, vērts paturēt prātā, ka tas ne vienmēr nozīmēs, ka kādai sugai klājas labāk vai sliktāk, nekā tas bija toreiz.
No putnu sugām, kurām mainījusies populācija, Ķerus minēja dzērves un dzeņus. Arī jūras ērgļa un klints ērgļa populācija ir neliela, līdz ar to šīs sugas joprojām ir apdraudēto sugu sarakstā.
Sugas, kas pametīs apdraudēto sugu sarakstu
Jēkabs Dzenis, akcentējot sugas, kuras, iespējams, pametīs apdraudēto sugu sarakstu, minēja zīdītājus – pelēko roni un ūdri, jo ir veikts speciālais monitorings un pēdējos gados izstrādāts sugu aizsardzības plāns un vākti dati.
Turpmākajos gados, izstrādājot jauno Sarkano grāmatu, plānot apkopot un aktualizēt datus, kas jau ir pieejami un nepieciešamības gadījumā tiks veikti novērojumi dabā, kurus eksperti ir uzsākuši un turpinās veikt nākamajā gadā.
Jaunā Sarkanā grāmata taps pēc aktuālajiem starptautiskās IUCN dabas un dabas resursu aizsardzības savienības kritērijiem, kas līdz šim Latvijā nav izmantoti.