4. studija

Ko darīt, ja kaimiņš apskādē jūsu mašīnu, bet policijas izmeklēšana pārāk nesteidzas?

4. studija

Ne naudas, ne briļļu: kur pazuda uzņēmums "Brilles Serviss"?

Kā cilvēks, pats to nenojaušot, kļūst par vieglas peļņas solītāju internetā?

«Cert.lv» eksperts iesaka sociālajos tīklos izmantot 2 faktoru autentifikāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krāpnieki interneta vidē atrod aizvien jaunus veidus, un arī izmanto reālo personu profilus. Latvijas likumos cilvēku virtuālā identitāte nav aizsargāta, un vienkārši par tās izmantošanu krāpniekiem atbildība nedraud. Tāpēc eksperti iesaka izmantot dubultās autentifikācijas pieeju, lai ar paroli vien nepietiktu jūsu profila izmantošanai, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.

Raidījuma skatītāja Laila Antonoviča arī cietusi no krāpniekiem sociālajos tīklos – viņas vārdā “Facebook” tīklā izplatītas reklāmas par tirdzniecību ar kriptovalūtu.  Izmantojot kundzes vārdu un uzvārdu, viņas draugi saņēma reklāmas, kur kāds Reinis Bērziņš sola finansiālu brīvību visiem latviešiem.

“Cert.Lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis atzina, ka “diemžēl šie upuri, kuru vārdā tiek izsūtītas reklāmas, visbiežāk paši ir neuzmanīgi iedevuši savu paroli, ievadot tā saucamajās pikšķerēšanas vietnēs, vai arī tā parole ir nozagta ar kāda datorvīrusa palīdzību no upuru datoriem”.

Lai paziņas un draugi caur jūsu profilu internetā saņemtu krāpnieku vēstījumus, atliek vien neapzināti aplikācijās, piemēram, spēlēs ievadīt savu paroli.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics atzina – “ja kāds ir izmantojis jūsu virtuālo identitāti, tas nenozīmē, ka tas ir noziedzīgs nodarījums, jo jāapzinās, ka jūsu virtuālās identitātes konts, šajā gadījumā “Facebook” tīklā, likumdošanā nav nostiprināts, līdz ar to attiecībā uz to netiek piemērota arī aizsardzība un nav paredzēta kriminālatbildība par viņa izmantošanu”.

Vairākās pasaules valstīs cilvēka virtuālā identitāte ir aizsargāta ar likumu, bet Latvijā policijai jāvērtē sekas, kādas profilā iekļuvušais svešinieks ir radījis cietušajai personai un apkārtējai sabiedrībai.

Šādos gadījumos policija aicina vērsties pie administratora vai pārvaldnieka, lai atgūtu kontroli pār savu profilu, un paralēli vērsties Valsts policijā, apzinoties, ka kriminālprocess varētu arī nebūt, “bet drošs paliek nedrošs, lai arī pārliecinātos, ka nekādi noziedzīgi nodarījumi tālāk netiek veikti”.

“Cert.lv” eksperts iesaka laikus nodrošināties, lai pasargātu sevi un savas aktivitātes internetā no emocionāli nepatīkamiem starpgadījumiem.

“Pirmkārt, vajag izmantot drošu paroli sociālo tīklu kontiem. Otrkārt, es ieteiktu izmantot divu faktoru autentifikāciju. Pieslēgt papildu kodu, kuru jūs saņemsiet vai nu SMS, vai kādas citas iekārtas, lai ar paroli vien nepietiktu, lai pieslēgtos jūsu sociālo tīklu kontiem. Un iesakām ik pa laikam pārbaudīt, kādas papildu aplikācijas vai citas piekļuves tiesības jūs esat devuši,” norādīja Mālkalnietis.

““Facebook” tīklā ir atsevišķa palīdzības sadaļa, kurā var iepazīties ar to, kurā vietā un kā mēs varam paskatīties, kādām papildu programmām mēs esam devuši piekļuvi savam kontam un kādas ir viņu tiesības,” sacīja eksperts. 

Interneta plašās iespējas un jaunākās tehnoloģijas – itin viss spēlē milzīgu lomu mūsu dzīvē. Un diemžēl, tāpat kā reālajā pasaulē, arī virtuālajā jārēķinās, ka kāds tajā var ielauzties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti